Ilgvars Forands

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ilgvars Forands
Ilgvars Forands
Personīgā informācija
Dzimis 1938. gada 21. februārī (81 gads)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Augstskola Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts

Ilgvars Forands (dzimis Rīgā 1938. gada 21. februārī) ir pedagoģijas doktors, profesors, Valsts emeritētais zinātnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā. Mācījies Stendes pamatskolā, beidzot to 1951. gadā,[1] Rīgas 1. vidusskolā, beidzis vakara vidusskolu. 1961. gadā absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu, 1973. gadā LKP Rīgas pilsētas universitātes socioloģijas nodaļu, bet 1977. gadā Vissavienības Fiziskās kultūras zinātniski pētnieciskā institūta neklātienes aspirantūru.

Bijis Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas galvenais treneris (1961-1967), ievēlēts par sporta biedrības "Vārpa" priekšsēdētāja vietnieku (1967-1982), apstiprināts par Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta rektoru (1982-1988).

Iecelts par Latvijas Tautas izglītības ministra 1. vietnieku (1988-1991).

Bijis Latvijas sporta pedagoģijas akadēmijas Vadības katedras vadītājs (1991-1995). Biznesa augstskolas Turība 1. rektors (1995-2000), Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RSEBA) mācību prorektors (2000-2003), Rīgas Valsts tehnikuma direktora vietnieks izglītības attīstības jomā (2012-2018). Nodibinājuma "Latvijas Izglītības fonds" valdes priekšsēdētājs (no 2004). Publicējis 25 zinātniskus rakstus, 25 zinātnisko konferenču referātu tēzes, 71 rakstu masu medijos.

Darbojies Latvijas ierēdniecības izveidošanas jomā, Valsts kontroles konsultatīvā padomē, Ģimenes enciklopēdijas redkolēģijā, laikraksta "Sports" redkolēģijā.

Nodarbojies ar cīņas sportu. Bijis Latvijas Cīņas sporta federācijas prezidents, Vissavienības kategorijas cīņas sporta tiesnesis.

Nozīmīgākās publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vingrošana skolās (līdzautors). 1988, 194 lpp.
  • Fiziskās kultūras teorija (līdzautors). 1993, 311 lpp.
  • Ē. Kehris, A. Ķīse, I. Forands, A.Vītola. Latvijas Sporta vēsture (līdzautors, sastādītājs). 1994, 330 lpp.
  • I. Forands. Personāla vadība. 1997, 69 lpp.[2]
  • I. Forands. Vadītājs. Vadīšana. 1999, 174 lpp.
  • I. Forands. Stratēģija. Kvalitāte. 2000, 253 lpp.
  • Personālvadības rokasgrāmata (līdzautors). 2000,142 lpp.
  • I. Forands. Personāla vadība. 2001, 189 lpp.
  • I. Forands. Biznesa vadības tehnoloģijas. 2004 un 2009, 258 lpp.[3]
  • I. Forands. Projekta menedžments. 2006, 252 lpp.
  • I. Forands. Menedžmenta autoritātes. 2006, 211 lpp.
  • I. Forands. Palīgs personāla speciālistam. 2007, 251 lpp.
  • I. Forands. Viesnīcas menedžments. 2011, 230 lpp.
  • I. Forands. Vadībzinība. 2014, 174 lpp.
  • I. Forands. Biobibliogrāfija. 2014, 112 lpp.
  • R. Cinovska, I. Forands u.c. Rīgas Valsts tehnikums 95 (līdzautors, sastādītājs). 2014, 222 lpp.
  • I, Forands, V. Mazzālītis. Lielais liktenis (līdzautors, sastādītājs). 2018, 78 lpp.
  • I. Forands. Menedžmenta mazā enciklopēdija. 2018, 488 lpp.[4]
  • I. Forands. Mūžs sportam. 2019, 157 lpp.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LPSR Nopelniem bagātais Fiziskās kultūras un sporta darbinieks, 1986.
  2. Atzinības krusts, 2018.[5][6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Jubilejas jaunumi». www.stendesskola.lv. Skatīts: 2019-04-12.
  2. Tieto Latvia. «ALISE». biblioteka.bank.lv. Skatīts: 2019-04-12.
  3. Tieto Latvia. «ALISE». biblioteka.bank.lv. Skatīts: 2019-04-12.
  4. «Menedžmenta mazā enciklopēdija - Globuss». www.gramatnicaglobuss.lv. Skatīts: 2019-04-12.
  5. «Piešķirs ordeņus vairākām militārpersonām un izglītības darbiniekiem». TVNET (latviešu). 2018-04-12. Skatīts: 2019-04-12.
  6. lvportals.lv. «Rīgas pilī 3. maijā pasniegs augstākos valsts apbalvojumus - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2019-04-12.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Vēstnesis, Nr.125 (840),1997.,22.05.
  2. Biobibliogrāfija. Rīga, 2014. 112 lpp. ISBN 978-9934-8413-1-6.