Vārpu veronika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vārpu veronika
Veronica spicata L.
Vārpu veronika
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsVeronikas (Veronica)
SugaVārpu veronika (Veronica spicata)
Vārpu veronika Vikikrātuvē

Vārpu veronika (Veronica spicata) ir mainīga izskata ceļteku dzimtas[1] veroniku ģints augu suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā un Rietumāzijā. Latvijā tā ir sastopama visā valsts teritorijā, visbiežāk - valsts austrumu daļā.[2]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārpu veronika ir daudzgadīgs, 15-45 cm garš lakstaugs. Stublājs ir stāvs, nezarojošs, stīvs un blīvi klāts ar īsiem, atstāvošiem matiņiem. Lapas uz stublāja ir pretējas, lai gan augšējās var būt pamīšus. Pēc formas lapas ir lancetiskas, aptuveni 1,5-8 cm garas un 0,4-2 cm platas. Lapu pamats ir ķīļveidīgs, mala strupi zāģzobaina, gals strups, lapu kāts ir īss vai lapas ir sēdošas.

Ziedkopa ir blīvs un garš ķekars stublāja galotnē, kurš nedaudz atgādina vārpu. Ziedu kauss ir četrdaļīgs, vismaz divreiz īsāks nekā violeti zilais vainags. Auglis ir ieapaļa pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]