Vēlēšanas Igaunijā
Likumdošanas varas vēlēšanas Igaunijā notiek nacionālā līmenī. Rīgikogu sastāvā ir 101 deputāts, ko proporcionālās vēlēšanās ievēl uz četru gadu termiņu. Valsts galvu — prezidentu — ievēl uz piecu gadu termiņu, to dara parlaments (1.—3. kārtā) vai vēlēšanu kolēģija (4. un nākamajās kārtās). Vietējā līmenī tiek ievēlētas pašvaldību domes, kas izmēros atšķiras. Vēlēšanu likums nosaka, ka domes minimālais izmērs ir atkarīgs no pašvaldības izmēra. Arī pašvaldību domes ievēl proporcionālās vēlēšanās.
- Minimālais domes deputātu skaits ir noteikts 7.
- Virs 2000 iedzīvotājiem: vismaz 13 deputāti.
- Virs 5000 iedzīvotājiem: vismaz 17 deputāti.
- Virs 10 000 iedzīvotājiem: vismaz 21 deputāts.
- Virs 50 000 iedzīvotājiem: vismaz 31 deputāts.
- Virs 300 000 iedzīvotājiem: vismaz 79 deputāti.
Igaunijā pastāv vairākpartiju sistēma ar daudzām partijām. Visbiežāk nevienai partijai nav iespējams iegūt absolūtu vairākumu un tām ir jāsastrādājas, veidojot koalīcijas valdību.
Igaunijā kopš neatkarības atgūšanas ir notikušas šādas vēlēšanas:
- Rīgikogu (parlamenta): 1992, 1995, 1999, 2003, 2007, 2011, 2015
- Pašvaldības: 1993, 1996, 1999, 2002, 2005, 2009, 2013
- Eiropas Parlamenta: 2004, 2009, 2014
- Referendumi: 2003 (Eiropas Savienība)
- Prezidenta: 1992 (Lenarts Meri), 1996 (Lenarts Meri), 2001 (Arnolds Rītels), 2006 (Tomass Ilvess), 2011 (Tomass Ilvess), 2016 (Kersti Kaljulaida)
Pēdējās parlamenta vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Partija | Balsis | % | Vietas | +/– |
|---|---|---|---|---|
| Igaunijas Reformu partija | 158 897 | 27,7 | 30 | –3 |
| Igaunijas Centra partija | 142 457 | 24,8 | 27 | +1 |
| Sociāldemokrātiskā partija | 87 168 | 15,2 | 15 | –4 |
| Par Tēvzemi un Res Publica apvienība | 78 679 | 13,7 | 14 | –9 |
| Brīvā partija | 49 882 | 8,7 | 8 | Jauna |
| Konservatīvā Tautas partija | 46 763 | 8,1 | 7 | +7 |
| Igaunijas Zaļie | 5191 | 0,9 | 0 | 0 |
| Tautas vienotības partija | 2290 | 0,4 | 0 | Jauna |
| Neatkarības partija | 1045 | 0,2 | 0 | 0 |
| Apvienotā kreisā partija | 763 | 0,1 | 0 | Jauna |
| Neatkarīgie | 886 | 0,2 | 0 | 0 |
| Nederīgās/tukšās balsis | 3 755 | – | – | – |
| Kopā | 577 914 | 100 | 101 | 0 |
| Nobalsoja | 899 793 | 64,2 | – | – |
| Avots: VVK | ||||
Referendumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Igaunijas konstitūcija ļauj Rīgikogu iesniegt likumprojektu vai citu valsts līmeņa jautājumu referendumam (105. konstitūcijas pants[1]). Balsojuma rezultāts ir saistošs. Ja iesniegtais priekšlikums nesavāc vairākuma atbalstu, prezidentam ir jāizsludina ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
Ir atsevišķi jautājumi, kurus nevar iesniegt referendumam: jautājumi, kas attiecas uz budžetu, nodokļiem, finansiālām saistībām pret valsti, starptautisku līgumu ratifikācija un denonsēšana, ārkārtas stāvokļa izsludināšana vai pārtraukšana, valsts aizsardzība.[1]
Atsevišķas konstitūcijas daļas var tik mainītas tikai referenduma rezultātā (nodaļas "Vispārīgie jautājumi" un "Konstitūcijas papildināšana", 162.konstitūcijas pants[1]). Lai iesniegtu jautājumu referendumam, nepieciešamas trīs piektdaļu pralemanta locekļu atbalsts (164. pants[1]).
Kopš neatkarības no PSRS referendums ir noticis divreiz:
- referendums par jauno konstitūciju un pilsonību 1992. gadā;
- referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā 2003. gadā.
1991. gadā notika arī Igaunijas neatkarības referendums; tobrīd Igaunijas PSR bija daļa no PSRS.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Igaunijas Nacionālā vēlēšanu komisija
- Edama Kera velēšanu arhīvs
- NSD: Eiropas vēlēšanu datubāze - Igaunija Arhivēts 2019. gada 4. februārī, Wayback Machine vietnē. Publicē reģionālā līmeņa vēlēšanu datus, ļauj salīdzināt rezultātus
 | Šis ar Igauniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |