Vēlēšanas Igaunijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Likumdošanas varas vēlēšanas Igaunijā notiek nacionālā līmenī. Rīgikogu sastāvā ir 101 deputāts, ko proporcionālās vēlēšanās ievēl uz četru gadu termiņu. Valsts galvuprezidentu — ievēl uz piecu gadu termiņu, to dara parlaments (1.—3. kārtā) vai vēlēšanu kolēģija (4. un nākamajās kārtās). Vietējā līmenī tiek ievēlētas pašvaldību domes, kas izmēros atšķiras. Vēlēšanu likums nosaka, ka domes minimālais izmērs ir atkarīgs no pašvaldības izmēra. Arī pašvaldību domes ievēl proporcionālās vēlēšanās.

  • Minimālais domes deputātu skaits ir noteikts 7.
  • Virs 2000 iedzīvotājiem: vismaz 13 deputāti.
  • Virs 5000 iedzīvotājiem: vismaz 17 deputāti.
  • Virs 10 000 iedzīvotājiem: vismaz 21 deputāts.
  • Virs 50 000 iedzīvotājiem: vismaz 31 deputāts.
  • Virs 300 000 iedzīvotājiem: vismaz 79 deputāti.

Igaunijā pastāv vairākpartiju sistēma ar daudzām partijām. Visbiežāk nevienai partijai nav iespējams iegūt absolūtu vairākumu un tām ir jāsastrādājas, veidojot koalīcijas valdību.

Igaunijā kopš neatkarības atgūšanas ir notikušas šādas vēlēšanas:

Pēdējās parlamenta vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partija Balsis % Vietas +/–
Igaunijas Reformu partija 158 897 27,7 30 –3
Igaunijas Centra partija 142 457 24,8 27 +1
Sociāldemokrātiskā partija 87 168 15,2 15 –4
Par Tēvzemi un Res Publica apvienība 78 679 13,7 14 –9
Brīvā partija 49 882 8,7 8 Jauna
Konservatīvā Tautas partija 46 763 8,1 7 +7
Igaunijas Zaļie 5191 0,9 0 0
Tautas vienotības partija 2290 0,4 0 Jauna
Neatkarības partija 1045 0,2 0 0
Apvienotā kreisā partija 763 0,1 0 Jauna
Neatkarīgie 886 0,2 0 0
Nederīgās/tukšās balsis 3 755
Kopā 577 914 100 101 0
Nobalsoja 899 793 64,2
Avots: VVK

Referendumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunijas konstitūcija ļauj Rīgikogu iesniegt likumprojektu vai citu valsts līmeņa jautājumu referendumam (105. konstitūcijas pants[1]). Balsojuma rezultāts ir saistošs. Ja iesniegtais priekšlikums nesavāc vairākuma atbalstu, prezidentam ir jāizsludina ārkārtas parlamenta vēlēšanas.

Ir atsevišķi jautājumi, kurus nevar iesniegt referendumam: jautājumi, kas attiecas uz budžetu, nodokļiem, finansiālām saistībām pret valsti, starptautisku līgumu ratifikācija un denonsēšana, ārkārtas stāvokļa izsludināšana vai pārtraukšana, valsts aizsardzība.[1]

Atsevišķas konstitūcijas daļas var tik mainītas tikai referenduma rezultātā (nodaļas "Vispārīgie jautājumi" un "Konstitūcijas papildināšana", 162.konstitūcijas pants[1]). Lai iesniegtu jautājumu referendumam, nepieciešamas trīs piektdaļu pralemanta locekļu atbalsts (164. pants[1]).

Kopš neatkarības no PSRS referendums ir noticis divreiz:

1991. gadā notika arī Igaunijas neatkarības referendums; tobrīd Igaunijas PSR bija daļa no PSRS.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Constitution of Estonia». Skatīts: 2013-11-01.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]