Vērgale
| Vērgale | |
|---|---|
| vidējciems | |
 Vērgales muižas pils | |
  Vērgale | |
| Koordinātas: 56°41′53″N 21°11′50″E / 56.69806°N 21.19722°EKoordinātas: 56°41′53″N 21°11′50″E / 56.69806°N 21.19722°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Dienvidkurzemes novads |
| Pagasts | Vērgales pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 1,11 km2 |
| Iedzīvotāji (2016) | |
| • kopā | 324 |
| • blīvums | 291,9/km² |
 Vērgale Vikikrātuvē | |
Vērgale (vēsturiski arī Vērgaļi) ir vidējciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagasta centrs netālu no autoceļa P111 (Ventspils (Leči)—Grobiņa).
Vērgales muižas kungu māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, muižas kompleksa ēkās atrodas Vērgales pamatskola, kultūras nams, muzejs, bibliotēka un pagasta pārvalde. 1597. gadā dibinātās Vērgales luterāņu baznīcas altāris un citas detaļas ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.
Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]1253. gada Kursas dalīšanas līgumā pieminēts Virgenare ciems. Livonijas ordeņa valsts laikā Vērgale ietilpa Kuldīgas komturejas teritorijā, Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā Durbes draudzes novadā un piederēja Gerhardam Noldem, kurš to 1612. gadā pārdeva Heinriham Zakenam. 1722. gadā Vērgales muižu (Virginahlen) ieguva Georgs Bērs. Ap 1780.-1790. gadu dibināta Vērgales skola, kurai 1828. gadā uzcēla savu ēku. 1877. gadā izveidojās Grobiņas apriņķa Vērgales muižas pagasts, kuru pirms Pirmā pasaules kara pievienoja Medzes pagastam. Starpkaru laikā Latvijā atkal eksistēja Vērgaļu pagasts.
1920. gadā Grobiņas apriņķi pārdēvēja par Liepājas apriņķi. 1920. gada zemes reformas gaitā muižu atņēma Bēru dzimtai un sadalīja jaunsaimniecībās. 1922. gada 26. oktobrī Vērgales muižas kungu mājā iekārtojās Vērgales pamatskola.
Latvijas PSR laikā 1947. gadā Vērgalē nodibināja kolhozu “Zelta Druva”, 1948. gadā kolhozus “Uzvara” un “Jaunais ceļš”, kurus apvienoja kolhozā “Ļeņina ceļš”. 1990. gadā Liepājas rajona sastāvā tika atjaunots Vērgales pagasts.
No 2009. līdz 2021. gadam ciems ietilpa Pāvilostas novadā.[1] 2021. gadā Pāvilostas novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
Muižas kungu māja
[rediģēt | labot pirmkodu]Muižas kungu māja celta 1797. gadā, 1837. gadā uzbūvēts otrais stāvs. Tā ir divstāvu ēka ampīra stilā ar augstu cokolstāvu, četrslīpju jumtu un diviem četrkolonnu portikiem, kuru fasādēs ievietots Bēru dzimtas ģerbonis un dekoratīvas rozetes. Vērgales muižas parkā 4 ha platībā stādītās koku rindas veido regulāru rakstu. Kalpu mājā atrodas bibliotēka, bet bijušajā klētī – atpūtas centrs. Pagasta valde atrodas pārvaldnieka dzīvoklī.
Vērgales muižas kungu māja (pirms 1928)
Muižas kopskats (pēc 1920)
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[rediģēt | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[2]
|
| ||||||||||||||||||||||||