Dienvidkurzemes novads

Dienvidkurzemes novads
Dienvidkurzemes novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Grobiņa
Kopējā platība:	3 591,1 km2
• Sauszeme:	3 463,4 km2
• Ūdens:	127,7 km2
Iedzīvotāji (2025):	32 822
Blīvums (2025):	9,5 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Andris Jankovskis (NA)
Teritoriālās vienības:	5 pilsētas un 26 pagasti: Aizputes pagasts Aizputes pilsēta Bārtas pagasts Bunkas pagasts Cīravas pagasts Dunalkas pagasts Dunikas pagasts Durbes pagasts Durbes pilsēta Embūtes pagasts Gaviezes pagasts Gramzdas pagasts Grobiņas pagasts Grobiņas pilsēta Kalētu pagasts Kalvenes pagasts Kazdangas pagasts Lažas pagasts Medzes pagasts Nīcas pagasts Otaņķu pagasts Pāvilostas pilsēta Priekules pagasts Priekules pilsēta Rucavas pagasts Sakas pagasts Tadaiķu pagasts Vaiņodes pagasts Vecpils pagasts Vērgales pagasts Virgas pagasts
Mājaslapa:	www.dkn.lv/lv
Dienvidkurzemes novads Vikikrātuvē

Dienvidkurzemes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gada 1. jūlijā apvienojās Aizputes novads, Durbes novads, Grobiņas novads, Nīcas novads, Pāvilostas novads, Priekules novads, Rucavas novads un Vaiņodes novads. Robežojas rietumos ar Liepājas valstspilsētu un Baltijas jūru, ziemeļos ar Ventspils novadu, austrumos ar Kuldīgas un Saldus novadiem, kā arī dienvidos ar Lietuvas Klaipēdas un Telšu apriņķiem. Novada centrs atrodas Grobiņas pilsētā.

Novada teritorija atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Liepājas rajona (1962—2009) teritorijai.

2021. gadā Saeima pieņēma lēmumu, ka 2029. gadā Dienvidkurzemes novads tiks apvienots ar Liepājas pilsētu.

Teritoriālais iedalījums

Dienvidkurzemes novadu veido 5 pilsētas un 26 pagasti: Aizputes pagasts, Aizputes pilsēta, Bārtas pagasts, Bunkas pagasts, Cīravas pagasts, Dunalkas pagasts, Dunikas pagasts, Durbes pagasts, Durbes pilsēta, Embūtes pagasts, Gaviezes pagasts, Gramzdas pagasts, Grobiņas pagasts, Grobiņas pilsēta, Kalētu pagasts, Kalvenes pagasts, Kazdangas pagasts, Lažas pagasts, Medzes pagasts, Nīcas pagasts, Otaņķu pagasts, Pāvilostas pilsēta, Priekules pagasts, Priekules pilsēta, Rucavas pagasts, Sakas pagasts, Tadaiķu pagasts, Vaiņodes pagasts, Vecpils pagasts, Vērgales pagasts un Virgas pagasts.

Daba

Novada rietumu un ziemeļrietumu daļa atrodas Piejūras zemienē. Piejūras zemiene veido divas kāples, zemākā no kurām ir apmēram 10 km plats līdzenums jūras piekrastē ar parasto augstumu līdz 5 m vjl, ko sedz lagūnu māls un jūras smilts. Uz ziemeļiem no Liepājas šajā joslā sastopami akmeņaini morēnas nogulumi, uz dienvidiem kāpas (Pāļu kalns 36 m, Ķupa kāpa 32 m). Augstāko kāpli, kura parasti atrodas iekšzemē no zemākās kāples, bet Pāvilostas apkaimē sasniedz jūras krastu, parastais augstums ir 12-15 m vjl, veido Baltijas ledus ezera smilts nogulumi. Piejūras zemienē galvenokārt aug priežu meži, ieskaitot grīņus, kuru daļā izveidots Grīņu rezervāts. Divas trešdaļas novada aizņem Rietumkurzemes augstiene (augstākais punkts — Krievukalns Vaiņodes pacēlumā uz dienvidrietumiem no Embūtes, 184 m vjl). Tās rietumdaļa lēzeni viļņota ar dziļām upju ielejām (Tāšu-Ālandes, Vārtājas-Durbes, Priekules, Sventājas senlejas) atrodas 25-70 m vjl. Austrumdaļa pauguraina ar spēcīgu eroziju, 60-180 m vjl. Novada ziemeļaustrumu daļā, Tebras baseinā, viļņots līdzenums (45-55 m vjl).

Derīgie izrakteņi: dolomīts (Paplakā, Kapsēdē), saldūdens kaļķieži (Māliņu, Kazraušu, Vecvagaru, Priekules atradnes), māls (Rolavā, Apriķos, Priekulē), grants (Gramzdā, Rīvā), smilts (Pērkonē, Bernātos), kūdra (lielākie kūdras purvi — Ķirbas purvs, Nidas purvs, Mēķes purvs). Augsnes — podzolētās, velēnu karbonātu (Piejūras zemienē - podzolētās gleja) un purvu. Liepājas ezera dienvidu piekrastē rūgtie sulfātu minerālavoti un ārstnieciskās dūņas.

Klimatu piekrastē stipri ietekmē Baltijas jūras tuvums. Vidējā temperatūra janvārī -2 °C piekrastē — -4,4 °C austrumdaļā, jūlijā attiecīgi 16,5 — 20,5 °C. Nokrišņi 600 — 700 mm gadā. Meži 1981. gadā aizņēma 40% teritorijas, purvi 4%.

Upes

Lielākās upes: Bārta, Vārtāja, Saka (Tebras un Durbes satekupe), Rīva.

Ūdenstilpes

31 ezers ar platību virs viena hektāra, lielākie — Liepājas ezers (37,1 km²), Papes ezers (12 km²), Durbes ezers (6,7 km²), Tosmares ezers (4,1 km²).

Vēsture

Kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. novadā dzīvojuši baltu cilšu priekšteči, no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. - kurši. 13. gadsimta sākumā teritorija ietilpa Bandavas, Piemares un Duvzares zemēs. 13. gadsimtā novadā notika daudzas kaujas starp krustnešiem, kuršiem un lietuviešiem, tai skaitā Durbes kauja 1260. gadā. 1253. gadā teritoriju sadalīja starp Livonijas ordeni un Kurzemes bīskapiju. Aizputes draudzes novads 1559. gadā nokļuva Dānijas, 1585. gadā Polijas pakļautībā, 1617. gadā tika iekļauts Piltenes apgabalā Polijas karaļa tiešā pārvaldē, kopš 1656. gada hercoga Jēkaba izpirkts. Grobiņas draudzes novads 1560.-1609. gadā bija pakļauts Prūsijai, pārējās daļas 1562. gadā (Grobiņas novads - 1650. gadā) tika iekļautas izveidotajā Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1795. gadā hercogisti anektēja Krievijas Impērija.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 67 963 —     1959 59 104 −0.58% 1970 58 966 −0.02%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 55 089 −0.75% 1989 54 306 −0.14% 2000 46 817 −1.34%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 38 351 −1.80% 2021 33 364 −1.38% 2024 32 708 −0.66%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)
1.	Aizpute	Pilsēta	-	3952
2.	Grobiņa	Pilsēta	-	3787
3.	Priekule	Pilsēta	-	1905
4.	Vaiņode	Ciems	Vaiņodes	1527
5.	Nīca	Ciems	Nīcas	967
6.	Pāvilosta	Pilsēta	-	859
7.	Kazdanga	Ciems	Kazdangas	513
8.	Rucava	Ciems	Rucavas	496
9.	Durbe	Pilsēta	-	491
10.	Dubeņi	Ciems	Grobiņas	462

Nacionālais sastāvs

Dienvidkurzemes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (29363)			89.0%
Lietuvieši (1458)			4.4%
Krievi (1039)			3.2%
Ukraiņi (402)			1.2%
Baltkrievi (230)			0.7%
Poļi (117)			0.4%
Čigāni (19)			0.1%
Igauņi (9)			0.0%
Ebreji (1)			0.0%
Cita un neizvēlēta (339)			1.0%

Saimniecība

Transports

• 
  Autoceļš P113 tilts pār Bārtas upi.
• 
  Autoceļš A11 pie Sīklesciema.

Dienvidkurzemes novadu šķērso vairāki dažādu nozīmju autoceļi. Divi galvenie autoceļi, kas iet cauri Dienvidkurzemes novadam ir A9 (Rīga (Skulte)—Liepāja) un A11 (Liepāja—Lietuvas robeža (Rucava)). Tāpat, novadu šķērso arī vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P106 (Ezere—Embūte—Grobiņa), P110 (Liepāja—Tāši), P111 (Ventspils (Leči)—Grobiņa), P112 (Kuldīga—Aizpute—Līči), P113 (Grobiņa—Bārta—Rucava) un P114 (Ilmāja—Priekule—Lietuvas robeža (Plūdoņi)).

Kaut arī novadu šķērso dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja, neviens reiss nepietur novada teritorijā.

Ievērojami novadnieki

• Kārlis Gothards Elferfelds (1756—1819), luterāņu mācītājs
• Neredzīgais Indriķis (1783—1828), dzejnieks
• Heinrihs Blūmentāls (1804—1881), ārsts, pedagogs
• Leons fon Buhholcs (1838—1910), muižnieks, politiķis
• Artūrs fon der Ostenzakens (1843—1912), muižnieks, politiķis
• Fricis Brīvzemnieks (1846—1907), sabiedriskais darbinieks
• Kārlis Georgs fon Manteifels (1846—1895), muižnieks
• Minna Freimane (1853—?), ceļotāja
• Eduards fon Keizerlings (1855—1918), rakstnieks
• Marta fon Grota (1867—1962), pedagoģe
• Jānis Šterns (1876—1965), politiķis
• Vilhelms Grīners (1891—1919), luterāņu mācītājs
• Ernests Erhards (1894—1941), politiķis
• Kārlis Zemdega (1894—1963), tēlnieks
• Tatjana Barbakofa (1899—1944), dejotāja
• Anna Dagda (1915—1996), dzejniece
• Ilgvars Matrozis (1938—1987), kordiriģents
• Aivars Jerumanis (1938), politiķis
• Ivars Silārs (1938—2019), politiķis
• Pēteris Vasks (1946), komponists
• Tālivaldis Deksnis (1946), ērģelnieks
• Oskars Spurdziņš (1963), politiķis
• Mareks Segliņš (1970), politiķis
• Māris Vītols (1972), politiķis
• Andris Ērglis (1983), mūziķis
• Helvijs Lūsis (1987), bobslejists
• Zigrīda Stungure (1928—2010), aktrise
• Matvejs Kadeks (1897—1950), ģeogrāfs
• Zigfrīds Anna Meierovics (1887—1925), politiķis, sabiedriskais darbinieks
• Kristaps Rudzītis (1899—1978), ārsts
• Andrejs Spāģis (1820—1871), skolotājs, publicists, jaunlatvietis
• Georgs Frīdrihs Sigismunds Bilterlings (Georg Sigismund von Bilterling, 1733—1803), mācītājs, pedagogs
• Jānis Birznieks (1895—1955), politiķis
• Ernests Feldmanis (1889—1947), aktieris, režisors, teātra pedagogs
• Andrejs Freimanis (1914—1994), Latvijas armijas un latviešu leģiona virsnieks
• Arhibalds fon Keizerlings (1882—1951), admirālis
• Eduards Šmits fon der Launics (Eduard Schmidt von der Launitz, 1796—1869), vācu tēlnieks
• Ansis Petrevics (1882—1941), jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks
• Fricis Rokpelnis (1909—1969), rakstnieks
• Dmitrijs fon Felkerzāms (krievu: Дмитрий Густавович фон Фёлькерзам, 1846—1905), Krievijas kontradmirālis
• Bernhards Ķuņķis (1877—1971), diriģents, kormeistars, čellists
• Austra Pumpure (1928—2017), mūziķe
• Frīdrihs Korfs (1773—1823), Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnants
• Johans Lēberehts Eginks (1784—1867), gleznotājs
• Alfrēds Valdmanis (1908—1970), politiķis
• Lidija Doroņina-Lasmane (1925), disidente
• Andrejs Dandzbergs (1941—1996), uzņēmējs, politiķis
• Matīss Burģis (1989), galda tenisists
• Ēriks Ešenvalds (1977), komponists
• Andžs Flaksis (1991), riteņbraucējs
• Fricis Gulbis (1891—1956), fiziķis
• Jānis Ģībietis (1869—1940), sabiedriskais darbinieks, politiķis
• Māris Jučers (1987), hokejists
• Nikolajs Frīdrihs Korfs (Nikolaus Friedrich von Korff/Николай Андреевич Корф, 1710—1766), krievu ģenerālis
• Atis Kronvalds (1837—1875), publicists, valodnieks, pedagogs, jaunlatvietis
• Ādolfs Kuršinskis (1882—1933), inženieris, politiķis
• Jēkabs Nākums (1972), biatlonists, uzņēmējs, fitnesa treneris
• Jānis Peters (1939), dzejnieks, publicists, diplomāts
• Konstantīns Rērihs (Константин Фёдорович Рерих, 1837—1900), tiesas notārs, Nikolaja Rēriha tēvs
• Ēvalds Rimbenieks (1888—1943), baptistu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis
• Fricis Roziņš (1870—1919), marksists, revolucionārs
• Ojārs Spārītis (1955), mākslas zinātnieks, augstskolas pasniedzējs, politiķis
• Jūliuss fon Zēfelds (Julius von Seefeld, 1802—1878), vācbaltiešu ierēdnis
• Miķelis Golts (1922—2007), mākslinieks
• Ilmārs Sležis (1935—1997), mūzikas pedagogs
• Aleksandrs Vēbers (1848—1910), žurnālists advokāts, sabiedrisks darbinieks, spiestuves īpašnieks.
• Jānis Piķelis (1915—?), karavīrs, robežsargs
• Fēlikss Circenis (1929—2004), pedagogs, sportists, sporta organizētājs
• Fricis Deglavs (1898—1957), politiķis
• Ādolfs Valters (1880—?), sabiedriskais darbinieks, politiķis