V391 Pegasi b

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

V391 Pegasi b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni V391 Pegasi, kura atrodas 1403 pc attālumā no Zemes Pegaza zvaigznājā. Planētas orbītas tuvākā punkta attālums no zvaigznes ir 6,638 AU, bet tālākā — 6,682 AU. Ieraugot planētas orbitālos parametrus, varētu domāt, ka uz tās ir tikpat auksti, kā zemās temperatūras režīma saldētavā, bet patiesībā stindzinošā aukstuma vietā ir cilvēkam visai patīkamas temperatūras (+10 °C) — ap šo planētu varētu riņķot Zemei līdzīgi pavadoņi, jo zvaigznei V391 Pegasi ir ļoti augsta (29 044 °C) temperatūra un tā ir tikai 4 reizes mazāka par Sauli un līdz ar to tā izdala milzīgu siltuma apjomu.

Planēta sver 1022 reižu vairāk par mūsu planētu, tātad tā ir 3,216 reižu smagāka par Jupiteru. Šāda planēta ir milzīga gāzu lode (gāzu gigants), bez cietas virsmas. Planētu atklāja 2007. gadā.

Ja mūsu planēta, kā tās pavadonis apriņķotu šo planētu, tad temperatūra uz Zemes, kad šī planēta atrastos vistuvāk savai zvaigznei, būtu +10,4 °C, bet, kad planēta attālinātos līdz vistālākajam punktam uz savas orbītas, tā noslīdētu tikai līdz +9,5 °C, jo planētas V391 Pegasi b orbīta ir apaļīga (Ekscentriskums 0,0033). Ekvatora rajonā vasaras būtu aukstas un nepārtrauktas. Gads uz šīs planētas ilgst 1170,235 zemes dienas ilgi.

Ja tur kāds mūsu Zemei līdzīgs pavadonis tur ir, tad tam droši vien ir paaugstināts siltumnīcefektu izraisošo gāzu (CO2) daudzums atmosfērā, jo dzīvībai optimālas ir arī par 15° augstākas temperatūras nekā minēts iepriekšējā rindkopā, kā arī būtu ļoti daudz UV radiāciju absorbējošo gāzu, jo zvaigzne, savas augstās temperatūras dēļ, V391 Pegasi savu enerģiju izstaro galvenokārt UV starojuma formā.