VEF telefoncentrāles

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Komutatori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komutators УРТС.

VEF ļoti ilgi laiku, sākot ar pašiem pirmsākumiem - 20. un 30. gadiem, kad rūpnīca vēl saucās PTVGD un PTDGD, līdz pat 80. gadu beigām ražoja dažādus rokas apkalpes komutatorus. Pirmie ražotie bija vietējās baterijas komutatori paredzēti nelielam telefonu tīklam ar dažiem telefoniem laikā, kad telefoni vēl nebija izplatīti. Vēlākos gados tika ražoti arī centrālās baterijas sistēmas komutatori, piemēram, iestāžu iekšējais komutators УРТС (Учережденная Ручная Телефонная Станция) un starppilsētu komutators МРУ, kā arī specializēti komutatori energotīklu dispečeru vajadzībām.

Soļu-dekāžu centrāles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Soļu-dekāžu centrāles УАТС-47 eksperimentālais modelis VEF rūpnīcā

Pirms 2. pasaules kara VEF ar vācu firmas Mix&Genest atļauju ražoja šīs firmas projektētas soļu-dekāžu centrāles. Pēc 2. pasaules kara Latvijā tika ievesta vācu "Siemens S-22" centrāle. VEFā tā tika nokopēta un nosaukta par АТС-47. VEF ražotās soļu - dekāžu centrāles padomju laikā tika veidotas uz soļu meklētājiem ШИ-11, ШИ-17 un ДШИ-100, kā arī relejiem РПН. Visplašāk izmantotā soļu-dekāžu centrāle ir УАТС-49, kuru lietoja gan kā iestāžu iekšējo centrāli, sākot no 100 abonentiem, līdz pat pilsētu mezgla centrālēm ar vairākiem tūkstošiem abonentu.

Koordinātu centrāles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātu centrāļu cehs rūpnīcā VEF

60. gados VEF sāka ražot koordinātu telefoncentrāles. To būvēšanai izmatoti daudzkārtējie koordinātu savienotāji МКС un releji РПН. Tika ražotas gan mazas ietilpības centrāle АТСК-40/80 (40 - 80 abonenti, 1 vai divas statnes), mazpilsētu centrāle АТСК-50/200 (50-200 abonenti, 1 - 4 statnes), lielas ietilpības centrāle АТСК-100/2000, mezgla centrāle АТСК-У un centrāļu iznesumi ar koordinātu savienotājiem.

Kvazielektroniskās centrāles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Telefona centrāles "Kvant" fragments

70. un īpaši 80. gados VEF ražoja kvazielektroniskās telefoncentrāles, kurās vadības sistēmas bija elektroniskas, bet komutācija - elektromehāniska. Visplašāk izplatīta bija VEF "Kvant" kvazielektroniskā centrāle, ar kurām tika aizvietotas novecojušās soļu-dekāžu un koordinātu centrāles. Tika ražotas arī kvazielektroniskās centrāles militārām vajadzībām (piemēram, П-439) un mazas ietilpības centrāles priekš iestāžu iekšējiem sakariem (piemēram, PX-32).

Elektroniskās centrāles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par VEF radītu tīri elektronisku analogo centrāli ir ļoti maz informācijas, vienīgā zināmā ir SX-16 mazas ietilpības 16 abonentu analogā centrāle ar četrām savienojošām līnijām ar pilsētas centrāli. Spriežot pēc apraksta, pēc uzbūves un darbības tā ir līdzīga PX-32 centrālei, bet komutācijas elementi - releji ir aizvietoti ar pusvadītāju slēdžiem.

Ciparu centrāles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

90. gados no VEF atdalījās uzņēmums "VEF-Interkom", kurā tika izstrādāta ciparu centrāle Kvant-E. Lai gan uz vispasaules tehnoloģiskās attīstības fona tā bija ražota ar novecojošām tehnoloģijām, šī centrāle tomēr tika veiksmīgi eksportēta uz Krieviju un citām bijušās Padomju Savienības valstīm. Tā kā oriģinālā VEF izstrādātā programmatūra esot bijusi visai neērta lietošanā, kāds uzņēmums Krievijā uz VEF projektētās centrāles bāzes ir izveidojis savu - ērtāku programmatūru.