Vaclavova

Vaclavova Вацлаво́ва
Piemiņas plāksne Vaclavas latviešiem
Vaclavova
Koordinātas: 55°03′18″N 28°44′48″E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Vitebskas apgabals
Rajons	Ušaču rajons
Iedzīvotāji (2019)
• kopā	36
Laika josla	EET (UTC+3)

Vaclavova (arī Vaclava) (baltkrievu: Вацлаво́ва) ir ciems Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Ušaču rajonā. Bijusī latviešu kolonija.

Vēsture

Vaclavas koloniju nodibināja 1888. gadā Ļepjeļas apriņķa Vaclavas muižā, kad 2206 desetīnas nopirka 79 latviešu sabiedrība un sadalīja 11 daļās. Uz 10 daļām ierīkoja 79 saimniecības, bet mežs palika kopīpašumā.

1917. gadā kolonijā bija 96 saimnieki. Kolonistu 20 desetīnas lielās saimniecības komunisti sadalīja 8 līdz 9 desetīnu lielās. 1925. gada maijā iesākās zemes mērīšanas darbi, un septembrī bija izstrādāts sadalīšanas plāns. Kolonisti sadalījumam nepiekrita, un nolēma griezties pie rajona komitejas ar lūgumu to atcelt. Galarezultātā 1928. gadā Vaclavā zemi atgrieza tikai 28 saimniecībām. Vaclavas tautieši nostājās arī pret viņu saimniecību iesaistīšanu kolhozā. Tomēr 1929. gadā tāds tika nodibināts, tam dodot vārdu — "Celtne". Lai no iekoptām mājām neizdzītu, kolhozā bija jāiestājas. Darbs tur neveicās. Apsēja 35 ha ar auzām, pie kam uz vienu ha izsēja tikai vienu centneru graudu. Nezāles pārauga reto labību, un raža bija ļoti niecīga. Vaclavas ciema padomes robežās 1934. gadā bija 1780 ha zemes ar 181 saimniecību, no kurām 74 latviešu. Latviešu skolu atvēra 1918. gadā, bet 30. gados visa darbība šeit noritēja jau baltkrievu valodā. Luterāņu baznīcu slēdza.

1926. gadā tika nodibināta Vaclavovas latviešu nacionālā ciema padome. Kaut arī pašos latviešu ciemos gandrīz vai visi iedzīvotāji bija latvieši, tomēr latviešu skaits ciema padomē bija apmēram 40%. To likvidēja 1938. gadā.

Sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Baltkrievijā, Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūtu, Biznesa augstskolas "Turība" Sabiedrisko attiecību fakultātes un studentu korporācijas "Talavija" studenti 2009. gada 18. un 19.aprīlī devās uz Vaclavovu, lai īstenotu projektu "400 km vēstures virzienā" — piedalītos latviešu kapu sakopšanas talkā un piemiņas plāksnes uzstādīšanā.