Valdis Oškāja

Valdis Oškāja ap 1955. gadu

Valdis Oškāja (dzimis 1924. gada 6. oktobrī, miris 1974. gada 14. jūnijā) bija latviešu ķīmiķis, ķīmijas zinātņu kandidāts, Gustava Vanaga māceklis un viņa vārdā nosauktās balvas laureāts (1974).

Valdis Oškāja ar studentiem, LU

Valdis Oškāja darba vietā LU

Valdis Oškāja laboratorijā

Dzīvesgājums

Dzimis 1924. gada 6. oktobrī Valmieras rajona Pāles pagasta Ārciema ciema „Rijnieku” mājās zemnieka Pētera Alberta Oškājas un Emmas Oškājas (Porejas) ģimenē. Mācījās Pāles pamatskolā, kuru beidza 1939. gadā. Tajā pašā gadā Valdis Oškāja iestājās Valmieras valsts vidusskolā. Vasarā strādāja tēva lauku saimniecībā. 1945. gadā bija iesaukts padomju armijā, dienēja Tallinā. Pēc demobilizācijas 1947. gadā turpināja mācības Valmieras vidusskolā, kuru beidza 1948. gadā.

1949. gadā Valdis Oškāja iestājās Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātē, bet 1951. gadā tika pārcelts uz jaundibināto Rīgas Medicīnas institūta Farmācijas fakultāti. Mācības apvienoja ar darbu — strādāja par asistentu Rīgas aptiekā Nr. 24, receptāru Jelgavas Dzelzceļa aptiekā, laborantu Rīgas Eksperimentālajā citronskābes rūpnīcā (no 1966. gada Bioķīmisko preparātu eksperimentālā rūpnīca), par ķīmiķi konditorejas fabrikā „17. jūnijs”.

1954. gadā ar izcilību beidza Rīgas Medicīnas institūtu. Strādāja Rīgas ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā par ceha laboratorijas priekšnieku, maiņas meistaru un ceha priekšnieku. Bet viņa sapnis bija zinātne, un jaunietis no laukiem spēja to realizēt.

No 1958. gada jūnija līdz 1963. gada augustam Valdis Oškāja bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Organiskās sintēzes institūtā. Izcilā latviešu ķīmiķa, Latvijas organiskās ķīmijas pamatlicēja Gustava Vanaga vadībā 1963. gada 8. aprīlī aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju „Indandionu 1,3 sintēzes metodes”. Valdis Oškāja pasniedza ķīmiju Rīgas Politehniskajā institūtā. 1963. gada rudenī sāka strādāt Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē par vecāko pasniedzēju. Tobrīd viņam bija jau 13 zinātniskās publikācijas un viena autorapliecība.

Kad 1964. gadā tika nodibināta Ķīmijas fakultāte, Valdis Oškāja kļuva par docenta vietas izpildītāju Organiskās ķīmijas katedrā. Viņš lasīja organiskās ķīmijas pamatkursu otrā un trešā kursa studentiem, polimēru ķīmijas kursu, speckursus „Lielmolekulāro savienojumu ķīmija”, „Organisko savienojumu struktūra un reakciju mehānismi”, „Heterocikliskie savienojumi un to sintēze” piektā kursa studentiem un vadīja praktiskos darbus.

Ir veicis arī plašu metodisko darbu, būdams deviņu metodisko palīglīdzekļu autors un līdzautors.

Piedalījās mikroanalīzes laboratorijas organizācijā un jaunas specialitātes — bioorganikas — dibināšanā.

Līdztekus saviem izcilajiem panākumiem pedagoģiskajā darbā Valdis Oškāja mērķtiecīgi nodarbojās ar zinātnisko darbu. Kopš 1965. gada jūnija viņš apvienoja darbu LU ar vecākā zinātniskā līdzstrādnieka darbu augu mikrobioloģijas laboratorijā Mikrobioloģijas institūtā. Bet kopš 1970. gada 1. augusta viņš strādāja pilnas slodzes darbu Mikrobioloģijas institūtā un visu savu laiku veltīja zinātniskajam darbam.

Šeit, Kleistos, tika likti pamati Latvijas virusoloģijai un imunoloģijai, tapa unikāli medicīnas preparāti, vakcīnas pret poliomielītu, kā arī liellopu leikozi. Valdis Oškāja organizēja un vadīja bioķīmiķu grupu, nodarbojoties ar aminoskābju sintēzes pētniecību, pēc tam ķērās pie pavisam jaunas tēmas — citokinīnu, augu hormonu, kuri satur ģenētisko informāciju, epifītos mikroorganismos pētīšana. Viņš tostarp pētīja arī brīvo aminoskābju ietekmi uz augu attīstību.

Savu zinātnisko darbu rezultātus Valdis Oškāja apkopoja divās grāmatās, kuras iznāca izdevniecībā „Zinātne” 1973. un 1974. gadā.

Pirmā grāmata «Ангидридная конденсация» („Anhidrīdu kondensācija”) veltīta ftalskābes anhidrīda, viena no rūpnieciskās organiskās sintēzes pamatproduktiem, pētniecībai, kam ir svarīga loma plastmasu, ārstniecisko vielu un pesticīdu ražošanā. Šo darbu autors veltīja savam skolotājam akadēmiķim Gustavam Vanagam.

Otrā grāmata ir «Нингидриновые реакции» („Ninhidrīnu reakcijas”). Šādas reakcijas palīdz atklāt aminosavienojumus vielu sastāvā. Mūsdienās šī reakcija tiek izmantota arī kriminālistikā. Valda Oškājas ieguldījums organiskajā ķīmijā tika atzīmēts ar Gustava Vanaga balvu (1974).

Šī LZA balva tiek piešķirta arī mūsdienās ik pēc diviem gadiem kā augstākais ķīmiķa darba novērtējums. 1974. gadā pretendentus vērtēja ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu zinātnieki.

Apglabāts Rīgā, I Meža kapos.

Ģimene

Sieva — Jevgenija Oškāja (Lavrentjeva) (1929—2015), farmaceite. Meitas — žurnālistes Ksenija Zagorovska (1957) un Ina Oškāja (1962), Mazdēls Jevgenijs Zagorovskis (1979)

Atmiņas

LZA prezidents Ivars Kalviņš:

Es kļuvu par zinātnieku, pateicoties Valdim Oškājam".

Ivaram Kalviņam ir siltas atmiņas par savu pasniedzēju Valdi Oškāju. Viņš atzīst, ka tieši Valdis Oškāja „aplipināja” viņu ar interesi par zinātni. Un vēl pasniedzējs Oškāja izglāba viņu no lielām nepatikšanām. Studentu gados viņi ar kursabiedriem pajokoja — palaida paštaisītu petardi. Un, par nelaimi, tā uzsprāga pie kāda liela partijas funkcionāra logiem. Jokdarus atrada, izslēdza no komjaunatnes, kas tajā laikā nozīmēja faktiski karjeras beigas, atceras profesors.Bet viņam palaimējās. Docents Valdis Oškāja piezvanīja Organiskās sintēzes institūta direktora vietniekam Marģeram Līdakam un palūdza atļauju pieņemt huligānu darbā. Tā Ivars Kalviņš nonāca institūtā, par kura vadītāju viņš vēlāk kļuva.

„Īstens zinātnes cilvēks”

Pauls Pumpēns, molekulārbiologs, bijušais V. Oškājas students:

Mūsu acīs Dr. Oškāja bija izcils, pat ģeniāls pasniedzējs, briljants lektors, universāls enciklopēdists organiskajā ķīmijā. Cilvēks ar unikālu atmiņu un globālām zināšanām. Droši pats redzamākais un pats populārākais pasniedzējs fakultātē, organiķiem un bioķīmiķiem – noteikti.

Man ir vissiltākās atmiņas par Dr. Oškāju kā pašu labāko klasiskās organikas kursa pasniedzēju. Apliecinu arī visa mūsu kursa (un visas fakultātes) īpašo attieksmi pret viņu kā pret zinātnieku (mēs visi uzreiz sajutām, ka viņš nav tikai ļoti zinošs pasniedzējs, bet arī īstens zinātnes cilvēks pēc savas dziļākās pārliecības). Mēs jutām noteiktu un skaidru bijību pret viņu kā pret zinātnieku (liels retums fakultātē). Pie Dr. Oškājas mani kursabiedri strādāja visu vasaru ar lielu aizrautību dienu un nakti, kas arī bija liels retums fakultātē.

Satikt Valdi Oškāju Gorkija ielas 48. namā, kur toreiz atradās Ķīmijas fakultāte, iznāca samērā bieži — viņš mūžīgi pīpēja melno trepju telpā, 1. stāvā starp savu laboratoriju un lielo auditoriju, kur mums bija lekcijas, tostarp arī lielais organikas kurss, kuru spīdoši lasīja Dr. Oškāja. Es pat iesāku pīpēt, lai varētu sastādīt viņam kompāniju. Būdams izcils pasniedzējs, viņš ļoti rūpējās par studentu nākotni, lai katrs students varētu realizēties savā nozarē un savu vēlmju robežās nonākt pareizajā vidē. Tā Dr. Oškāja aizveda mani, 2. kursa bioķīmijas studentu, uz Mikrobioloģijas institūtu un pamēģināja iesaistīt turienes zinātniskajā darbā. Diemžēl man tur nekas prātīgs neiznāca, bet Dr. Oškāja bija izdarījis visu iespējamo, lai man palīdzētu, par ko es viņam visu mūžu biju un esmu bezgala pateicīgs.

Ar patiesu apbrīnu atceros viņa lekcijas organiskajā ķīmijā. Un lielās bailes eksāmena priekšā. Ļoti stingrā eksāmena, ko nolikt nemaz nebija tik vienkārši. Viņa prasības bija ļoti augstas.

Valdis Oškāja bija ļoti patīkams, kluss un līdzsvarots cilvēks. Viņš nomira 1974. gadā. Mēs beidzām studijas 1970. gadā, bet uz bērēm atnāca visa mūsu grupa. Fantastiski talantīgs cilvēks! Daudzu cilvēku skolotājs. Un ļoti labs cilvēks.

"Darbam ir paliekoša vērtība"

Gunārs Duburs, habilitēts ķīmijas doktors, LU profesors:

Man bija izdevība vairākus gadus darboties kopā ar Valdi Oškāju profesora Gustava Vanaga vadītajā Aromātisko savienojumu laboratorijā Organiskās sintēzes institūtā.

Vispirms vēlos atzīmēt Valda Oškājas raksturīgākās īpašības. Manā skatījumā tās bija godīgums, patiesības, darba un ķīmijas mīlestība,nosvērtība, izpalīdzība,labvēlība, arī skumīgums, varētu teikt, skumīga ironija. Valdis labprāt izpalīdzēja, ja bija kādas problēmas vai neskaidri jautājumi gan par ķīmiju, gan ikdienu. Nekad neradās kādas konfliktsituācijas vai pārpratumi. Tā bija patiesa cieņa un autoritāte, kuru Valdis bija iemantojis. Valda attieksme pret saviem kolēģiem arvien bija draudzīga un labvēlīga.

Valdis Oškāja labi iederējās prof. Gustava Vanaga ķīmiķu skolā ar ļoti nopietno pieeju uzticētajiem pētījumu virzieniem, iedziļināšanos lietu būtībā, meklējot un atrodot labus risinājumus. Valdis pētījumus veica ļoti rūpīgi, nebaidoties no darba apjoma, kas bija nepieciešams vispusīgai jautājuma noskaidrošanai, atrodot nestandarta risinājumus.

Valdis Oškāja izpētīja paņēmienus, kā iegūt indāndiona-1,3 atvasinājumus, kuri aizvietoti 2-aril- un ftaloil- grupās, līdz ar to nodrošinot iespēju indāndionu saimes ievērojamai paplašināšanai. Par nozīmīgu un būtisku novitāti var uzskatīt Valda Oškājas izstrādāto pieeju ārstniecības preparāta fenilīna (2-fenilindāndiona-1,3) nepārtrauktai ieguvei. Tā bija novatoriska ideja, piemērota rūpnieciskajai ražošanai, principiāli atšķiroties no parastās pieejas ķīmiski farmaceitiskajā rūpniecībā, kur vispār pieņemts bija savienojumus atkārtoti sintezēt reaktoros ar pusproduktu izdalīšanu un iespējamu attīrīšanu. Tas ir ilgstošs darbietilpīgs process. Valdis Oškāja īstenoja metodi laboratorijas apstākļos. Kā jau viss, ko darīja Valdis Oškāja, tas tika izdarīts rūpīgi, bez kāda trokšņa un pašslavināšanas.

Valda Oškājas darbam ir paliekoša vērtība.

V. Oškājas grāmatas par ninhidrīna reakcijām vāks

Zinātniskais darbs par anhidrīdu kondensāciju

Zinātniskie darbi

Valdim Oškājam ir apmēram 70 zinātnisko publikāciju, tai skaitā:

• В. Ошкая. Методы синтеза индандионов-1,3. Сборник «Циклические дикетоны», Рига, АН ЛР, 1961
• Г. Ванаг, В. Ошкая. Самоконденсация 2-фенилиндандиона-1,3. Известия АН ЛР, 1961
• Г. Ванаг, В.Ошкая. Конденсация фталевого ангидрида с фенилуксусной кислотой в растворе уксусного ангидрида. Известия АН ЛР, № 3, с. 67-76, 1964
• В. Ошкая, Ю. Ротберг. Некоторые реакции конденсации 4-нитрофталевого ангидрида. Известия АН ЛР, 1965
• В. Ошкая, Г. Эглите. Роль свободных аминокислот во взаимоотношениях между микроорганизмами и высшими растениями. Сборник «Микроорганизмы и растения», 1970
• В. Ошкая, Г. Эглите. Цветные реакции некоторых 2-нитровоиндандионов-1,8 и 2-бром-2нитроиндандионов-1,3 с протеиновыми аминокислотами.
• В. Ошкая, Д. Муцениеце, С. Берзиня, А. Клинцаре. Выделение азотобактером производных пурина. Известия АН ЛР, № 9, 1972
• В. Ошкая. Свободные аминокислоты как регуляторы роста и их превращения в соединения, влияющие на рост и развитие растений. Сборник «Микроорганизмы и растения», Рига, «Зинатне», 1972
• В. Ошкая, Д. Муцениеце. Метаболиты микроорганизмов и синтетические соединения, влияющие на рост и развитие растений. Производные индандиона 1,3, стимулирующие корнеобразование черенков фасоли. Известия АН ЛР, № 11, 1973