Aptieka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aptieka Vācijā, 1505. gada zīmējums

Aptieka ir īpaši specializēta iestāde veselības aizsardzības sistēmā, kur tiek gatavoti, iepakoti, pētīti un pārdoti medikamenti. Aptieku tradicionāli uzskata par veselības aprūpes iestādi un tās galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotājus ar farmācijas pakalpojumiem. Pārsvarā aptiekām ir noteikts darba laiks, bet pastāv arī diennakts aptiekas.

Pirmās aptiekas radās 8.—9. gadsimtā Tuvajos Austrumos.

Aptiekas vēsture Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās zāļu tirgotavas Rīgā minētas 1291. gadā. Pirmā aptieka Rātsaptieka jeb Lielā aptieka atklāta 1357. gadā. Pēc vairāk nekā 200 gadiem dibināta Ziloņa aptieka 1570. gadā. 1655. gadā tika dibinātas Kaļķu ielas aptieka, Priekšpilsētas aptieka, Zilā aptieka un Homeopātiskā aptieka. Ievērojamas sava laika aptiekas bija arī Brieža aptieka un Lauvas aptieka.[1]

Pirmais Rīgas aptiekas reglaments un aptiekāra zvērests izdots 1636. gadā un atkārtoti 1685 un 1740. gadā. Valsts aptiekas noteikumi stājušies spēkā 1789. gadā. Aptiekas darbības izvēršanos sekmēja 1803. gadā nodibinātā Rīgas farmaceitiskā fabrika. 1919. gadā padomju varas laikā Rīgā tika izveidotas piecas darba tautas aptiekas, kas apgādāja ar bezmaksas medikamentiem. 1940. gadā pēc padomju varas atjaunošanas aptiekas nacionalizēja. Fašisma okupācijas laikā tika izpostītas 1/3 aptieku. No 1941 līdz 1944. gadam aptiekas nosaukumus nomainīja ar kārtas numuriem. Pēc kara nelielo aptieku vietā tika izveidotas lielas, ar modernu iekārtu apgādātas aptiekas.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 161.—162. lpp.