Van der Vālsa vienādojums

P-V diagrammas ilustrācija Van der Vālsa vienādojumam. Katra līkne atbilst savai temperatūrai. Krāsotās līknes nāk no vienādojuma un horizontālās līnijas ir kā korekcija, tajās notiek fāzu pāreja, kuras laikā spiediens ir konstants (horizontālo līniju un liekto līniju ierobežotajiem laukumiem vajadzētu būt vienādiem

Van der Vālsa vienādojums ķīmijā un fizikā ir stāvokļa vienādojums, kas ir kā papildinājums ideālās gāzes vienādojumam no molekulāri kinētiskās teorijas. Atšķirībā no ideālas gāzes, Van der Vālsa vienādojums iekļauj molekulu izmērus un mijiedarbību starp tām. Šie papildinājumi ir atkarīgi no koeficientiem, kas ir unikāli katrai gāzei un kurus nosaka eksperimentāli. Ar to var modelēt fāžu pāreju starp tvaiku un šķidrumu. To var pierakstīt kā:

$(p+{\frac {an^{2}}{V^{2}}})(V-bn)=nRT$, kur p ir gāzes spiediens(ideālai gāzei), n ir gāzes daudzums, V ir gāzei pieejamais tilpums(ideālai gāzei), R ir universālā gāzu konstante, T ir temperatūra kelvinos un a, b ir eksperimentāli noteikti koeficienti, kas katrai gāzei atšķiras.

Pielietojums

Ja ir noteikti eksperimentālie koeficienti a, b, tad Van der Vālsa vienādojums var paredzēt, kāda būs viršanas temperatūra kādā konkrētā spiedienā. Pēc Van der Vālsa vienādojuma var atrast arī kritisko temperatūru Tk un kritisko spiedienu pk, kuru dēvē par kritisko punktu pēc kura nevar vairs kondensēt gāzi vai iztvaicēt šķidrumu, mainot tikai temperatūru un spiedienu, jēdzieni par šķidrumu un gāzi saplūst kopā.

Koeficientu tabula

Gāze	a, Pa*m^6/mol^2	b, m^3/mol
Amonjaks	0,4225	0,03713
Benzols	1,882	0,1193
Etanols	1,256	0,08701
Skābeklis	0,1382	0,03186
Slāpeklis	0,1370	0.0387
Ogļskābā gāze	0,3658	0,04286
Ūdens	0,5537	0,03049
Ūdeņradis	0,02453	0,02651

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Van der Vālsa vienādojums.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)