Vara(II) oksīds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vara(II) oksīds
CopperIIoxide.jpg
Pulverveida vara(II) oksīds
Kristallstruktur Kupfer(II)-oxid.png
__ Cu2+      __ O2-
CAS numurs 1317-38-0
Ķīmiskā formula CuO
Molmasa 79,5454 g/mol
Blīvums 6315 kg/m3
Kušanas temperatūra 1326 °C
Viršanas temperatūra 1026 °C (sāk sadalīties)
Šķīdība ūdenī nešķīstošs

Vara(II) oksīds (CuO) ir divvērtīgā vara un skābekļa binārais savienojums, kurš pieder pie bāziskajiem oksīdiem. Vara(II) oksīda kristālā varš un skābeklis ir attiecībā 1:1 (uz vienu vara atomu ir viens skābekļa atoms). Vara(II) oksīds ir pulverveida viela melnā krāsā.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vara(II) oksīds dabā sastopams melnas krāsas minerāla tenorīta jeb melakonīta veidā.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laboratorijā vara(II) oksīdu var iegūt no vara(II) hidroksīda, nitrāta, vai karbonāta, mēģenē ieliekot nedaudz attiecīgās vielas un to karsējot.

Cu(OH)2 → CuO + H2O

Var iegūt arī, karsējot gaisā metāliskā vara pulveri (no 185 °C līdz 1100 °C, augstākā temperatūrā rodas vara(I) oksīds).

2Cu + O2 → 2CuO.

Fizikālās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vara oksīds ir cieta, melna, ūdenī praktiski nešķīstoša viela. Kūst 1326 °C temperatūrā (bez skābekļa piekļuves).

Ķīmiskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reaģē ar skābēm. Rodas sāls un ūdens.

CuO + H2SO4CuSO4 + H2O