Varavīksnes lorikets

Vikipēdijas lapa
Varavīksnes lorikets
Trichoglossus haematodus (Linnaeus, 1771)
Pasuga T. h. moluccanus
Pasuga T. h. moluccanus
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPapagaiļveidīgie (Psittaciformes)
VirsdzimtaPapagaiļu virsdzimta (Psittacoidea)
DzimtaVecās pasaules papagaiļu dzimta (Psittaculidae)
ApakšdzimtaLoriketi (Loriinae)
ĢintsTrichoglossus
SugaVaravīksnes lorikets (T. haematodus)
Varavīksnes lorikets Vikikrātuvē

Varavīksnes lorikets (Trichoglossus haematodus) ir papagaiļveidīgo kārtas putns, kas sastopams Austrālijā un vairākās Okeānijas un Indonēzijas salās. Tā ir ļoti variabla suga, kas sadalās aptuveni 20 pasugās.

Sugas latīniskais nosaukums atvasināts no sengrieķu vārdiem tricho- ("mati) un glǒssa ("mēle"). 1987. gadā izdotajā grāmatā "Pie pasaules putniem" loriketi latviski dēvēti par otiņmēļiem, loripapagaiļiem vai nektārpapagaiļiem.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spilgts papagailis ar smailu asti. Garums 30 cm. Daudzās pasugas cita no citas atšķiras pēc lieluma vai krāsas. Knābis jaunajiem putniem ir tumšbrūns, bet pieaugušajiem — oranžs un sarkans. Apspalvojuma krāsa stipri variē. Vairumam pasugu ir zaļa mugurpuse, purpura un zili svītrota galva un oranžas krūtis ar tumšām šķērssvītrām.

Tāpat kā vairumam nektārpapagaiļu, arī varavīksnes loriketam mēles gals ir līdzīgs otai — veidots putekšņu un nektāru vākšanai no ziediem. Lidojumā, kad labi redzama spilgtā spārnu apakšpuse, šie loriketi gandrīz nepārtraukti ķērc, toties barojoties viņi klusināti tarkšķ un ziedošo koku lapotnē ir grūti pamanāmi. Pulcējas baros, kur bieži sastopami kopā ar citiem nektārēdājiem un augļēdājiem putniem.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plaši izplatīta suga. Sastopams Jaungvinejā, Austrālijas austrumos un rietumos, Tasmanijā, Moluku salās, Jaunkaledonijā, Zālamana salās, Vanuatu. Apdzīvo tropu lietus mežus, piekrastes krūmājus un mežainus apgabalus.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārtiek no augļiem, ziedputekšņiem un nektāra. Lai izspiestu no augļa sulu un sēklas, lorikets ar knābi saspiež augļa mīkstumu. Nereti kaitē augļu dārziem un vīnogulājiem, īpaši Austrālijā.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mātīte izdēj divas baltas olas un perē tās 23 - 25 dienas. Vecāki baro putnēnus 7 - 8 nedēļas. Pēc tam tie pamet ligzdu, taču vēl nedēļas 2 - 3 ir atkarīgi no vecākiem.

Turēšana nebrīvē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaistā apspalvojuma dēļ šie putni bieži tiek turēti zoodārzos. Eiropas zoodārzos parādījās jau 19. gadsimta 60. gados. Šiem papagaiļiem nepieciešami svaigi augļi un nektārs, tāpēc viņu barošana ir specifiska un dārga. Arī voljērs jātīra biežāk nekā tiem putniem, kas ēd graudus. Tāpēc būrītis varavīksnes loriketiem ir nepiemērots miteklis, un tie noteikti jānodrošina ar plašāku telpu. Dzīves ilgums līdz 20 gadiem.

Pasugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažas pasugas tiek klasificētas arī kā atsevišķas sugas.

Pasugas nosaukums Attēls Izplatība
Nomināla pasuga T. h. haematodus Moluku salas, Jaungvinejas rietumi.
T. h. deplanchii Jaunkaledonija, Lojalitātes salas.
T. h. eyrei
Olīzaļais lorikets (T. h. flavicans) Ņūhanoveras sala, Admiralitātes salas.
Zilvaigu lorikets (T. h. intermedius) Jaungvinejas ziemeļu krasts.
Kokosriekstu lorikets (T. h. massena) Jaungvinejas austrumi, Luiziādes salas, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salas, Vanuatu.
T. h. nesophilus
Tumšrīkles lorikets (T. h. nigrogularis) Kai salas, Aru salas, Jaungvinejas dienvidi.
T. h. septentrionalis
Saulrieta lorikets (T. h. forsteni) Dažas salas Mazo Zunda salu ķēdē — Sumbava, Kalaota un citas; tiek klasificēta arī kā atsevišķa suga.
T. h. (forsteni) djampeanus
T. h. (forsteni) mitchelli
T. h. (forsteni) stresemanni
T. h. rubritorquis Austrālijas ziemeļi; tiek klasificēta arī kā atsevišķa suga.
T. h. rosenbergii Biatas sala (Jaungvinejas ziemeļrietumi); tiek klasificēta arī kā atsevišķa suga.
T. h. moluccanus Austrālijas austrumi un Tasmanija.
T. h. capistratus Sumbas, Timoras un Vetaras salas Āzijas dienvidaustrumos; tiek klasificēta arī kā atsevišķa suga.
T. h. weberi Floresas, viena no salām Mazo Zunda salu grupā; tiek klasificēta arī kā atsevišķa suga.
T. h. caeruleiceps Jaungvinejas dienvidi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]