Vasaras vībotne
| Vasaras vībotne Artemisia annua (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Vībotnes (Artemisia) |
| Suga | Vasaras vībotne (Artemisia annua) |
 Vasaras vībotne Vikikrātuvē | |
Vasaras vībotne (Artemisia annua) ir vībotņu suga, kas ir sastopama Eiropas dienvidaustrumos un daudzviet Āzijā. Daudzviet Eiropā to kultivē. Latvijā suga ir sastopama ļoti reti kā dārzbēglis.[1]
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vasaras vībotne ir viengadīgs, 0,5—1,2 m garš lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju, kas pie pamata nekad nav koksnains. Augam ir patīkama smarža, tam ir vairākkārt plūksnainas lapas ar pie pamata ausainu kātu. Vīkals ir strups un ārpusē zālains. Vīkallapas nevienādas (ārējās īsākas). Ziedu kurvīši ir ieapaļi, nokareni, ķekarveida ziedkopās augšējo lapu žāklēs un stublāja (zaru) galā. Stobrziedi zaļgandzelteni, kurvīša ārmalā sievišķie, vidū — divdzimumu. Auglis ir sīks sēklenis. Zied jūlijā un augustā.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «vasaras vībotne - Artemisia annua L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2024-07-03.