Vībotnes

Vikipēdijas lapa
Parastā vībotne
Artemisia vulgaris (L., 1753)
Parastā vībotne (Artemisia vulgaris)
Parastā vībotne (Artemisia vulgaris)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaAsteru rinda (Asterales)
DzimtaKurvjziežu dzimta (Asteraceae)
ĢintsVībotnes (Artemisia)
Parastā vībotne Vikikrātuvē

Vībotnes (Artemisia) ir kurvjziežu dzimtas ģints. Daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi. Lapas divkārt vai trīskārt plūksnaini sašķeltas vai dalītas, retāk veselas. Ziedi dzelteni, sārti, sīkos kurvīšos, kas savukārt ir ķekarā vai skarā.

Vībotnes ir izplatītas Eirāzijā, Ziemeļamerikā, Āfrikā. ~400 sugas (pēc citiem datiem ~250 sugas)

Latvijā 11 sugu.

Ceļmalās, laukos, nezālēs bieži sastopama lauku vībotne (Artemisia campestris) un parastā vībotne (Artemisia vulgaris; ārstniecības augs). Vairākas sugas ir adventīvi augi, piemēram jūrmalas vībotne (Artemisia maritima), un dārzbēgļi, piemēram, vērmele (Artemisia absinthium; indīgs augs), ko dārzos audzē kā ārstniecības augu un garšaugu. Kā krāšņumaugus dažkārt audzē ļoti smaržīgo vasaras vībotni (Artemisia annua; viengadīgs augs) un dievkociņu (Artemisia abrothanum; daudzgadīgs augs), kā garšaugu - estragonu.

Stepē augošās vībotnes literatūrā bieži dēvē par vērmelēm.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]