Velna auza
| Velna auza Avena strigosa (Schreb.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Auzas (Avena) |
| Suga | Velna auza (Avena strigosa) |
| Sinonīmi | |
| Avena nuda ssp. strigosa (Schreb.) Mansf. | |
 Velna auza Vikikrātuvē | |
Velna auza (latīņu: Avena strigosa) ir graudzāļu dzimtas suga ar neskaidru izcelsmi, kura, iespējams, ir radusies Vidusjūras reģionā, vēlāk kultivēšanas un tīrumu ierīkošanas dēļ plaši ieviesusies kultūrainavā Eiropā. Latvijā sastopama reti visā teritorijā. Visticamāk adventīva suga.
Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas labības sējumos, nezālienēs, gar ceļiem un dzelzceļiem.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Velna auza ir viengadīgs, 30—90 cm garš lakstaugs ar kailu, stāvu stiebru. Lapas un lapu makstis ir kailas, mēlīte smaila un 0,3—0,4 cm gara, galā zobaina. Ziedi ir izvietoti plašā skarā ar nokareniem zariem. Skaras zari ir vērsti uz visām pusēm un skaras apveids ir piramidāls. Vārpiņas ir 1,5—2,5 cm garas, šauras un slaidas. Parasti ir divi ziedi. Vārpiņas ass un zieda plēksnes ir kailas vai īsi matiņi mēdz būt tikai pie ass pamata. Vārpiņas plēksnes ir apmēram vienādas, vārpiņas garumā. Ārējā zieda plēksne ir garāka nekā iekšējā, gals gari akotveidīgi divzobains. Akots ir 1,5—2,5 cm garš, lauzīts un pelēkbrūns. Auglis ir plēksnēs ieslēgts, 1—1,7 cm garš grauds, kurš ilgi neizbirst no plēksnēm. Zied no jūnija līdz augustam.[1]
Suga ir ļoti līdzīga vēja auzai (Avena fatua). Atšķirama pēc kailas vai ļoti īsmatainas vārpiņas (vēja auzai tās ir dzeltenbrūni apmatotas ar gariem matiņiem). Ziedi parasti 2 (nevis parasti 3). Ārējās zieda plēksnes gals gari akotveidīgi divzobains (nevis vienkārši divzobains).[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «velna auza - Avena strigosa Schreb. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-10-22.