Velta Toma
| ||||||||||||||||
|
Velta Toma (dzimusi 1912. gada 31. janvārī, mirusi 1999. gada 26. aprīlī) bija latviešu dzejniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1912. gada 31. janvārī Neretas pagasta «Šausmānu» mājās. Mācījās Neretas Pētera-Pāvila pamatskolā, tad Jēkabpils ģimnāzijā un Zeltmata dramaturģijas kursos. 1944. gada 9. jūlijā pameta Latviju un devās trimdā, no sākuma uz Vāciju, vēlāk 1950. gados uz Kanādu.
Dzejniece pirms nāves uzrakstījusi lūgsnu Latvijai.[1] Mirusi 1999. gada 26. aprīlī Kanādas pilsētā Toronto. 1999. gada 30. oktobrī apbedīta dzimtenē, Neretā, Ķesteru kapos.
Privātā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1938. gada 13. augustā saderinājās un apprecējās ar ārstu Nikolaju Skuju. Dzejniecei tuvs kā personība ir Edvards Virza.
Literārā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais publicētais dzejolis "Jūlija vakaros" 1936. gadā laikrakstā "Jaunākās ziņas" parādās ar pseidonīmu Velta Pavasara. Kopumā dzejniece ir izdevusi deviņus dzejas krājumus. Dzejniece savos darbos pievērš nozīmīgu lomu sievietei, kura raksturojas kā dziļi iekšēji jūtīga, tā arī lepni cildena ar savas kā sievietes misijas apziņu.
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Minējums"- vienīgais krājums izdots Latvijā, Rīgā (1943)
- "Latvieša sieva" (1946)
- "Sēļuzemes sestdiena" (1953)
- "Vēl" (1959)
- "Mūžīgā spēle" (1960)
- "Aldaune" (1960)[2]
- "Dziļumā jāpārtop" (1963)
- "Sērdienes spēks" (1969)
- "Pēc uguns" (1975)
- "Maize no mājām" (1980)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Zinātnes Vēstnesis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 26. maijā.
- ↑ Velta Toma “Aldaune” « Guntis Berelis vērtē:
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|