Neretas pagasts

Neretas pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Aizkraukles novads
Centrs:	Nereta
Kopējā platība:	125,7 km2
• Sauszeme:	122,7 km2
• Ūdens:	3,0 km2
Iedzīvotāji (2025):	1 303
Blīvums (2025):	10,6 iedz./km2
	Neretas pagasts Vikikrātuvē

Neretas pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Pilskalnes un Zalves pagastiem un Jēkabpils novada Saukas un Rites pagastiem.

Daba

Dienvidaustrumu daļa atrodas Sēlijas paugurvalnī, ziemeļrietumu daļa - Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā. Augstākā vieta - Andžānu kalns (120,4 m vjl.).

Hidrogrāfija

Upes

Ezeri

Štulva ezers (18,1 ha), atrodas Štulva purvā

Purvi

ziemeļrietumu stūrī atrodas daļa no Čeidānu purva. Purva kopējā platība 1 263 ha
Štulva purvs (461 ha)
Rēķa purvs (296 ha)

Vēsture

Pēc 1920. gada agrārās reformas Neretas muiža sadalīta 185 vienībās ar kopplatību 2372 ha, Neretas mācītājmuiža sadalīta 131 vienībā ar kopplatību 692 ha.^[3] 1935. gadā Neretas pagasta platība bija 156,4 km² un tajā dzīvoja 3113 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Neretas, Pilskalnes un Salates ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Neretai piešķīra strādnieku ciemata statusu, bet Neretas ciemu 1954. gadā pievienoja Lones ciemam. 1957. gadā Neretas strādnieku ciematam pievienoja Salates ciemu, izveidojot Neretas lauku teritoriju, kurai 1961. gadā pievienoja daļu Lones ciema. 1990. gadā Nereta zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Neretas pagastu.^[4] 2009. gadā Neretas pagastu iekļāva Neretas novadā. 2021. gadā, kā viena no Neretas novada administratīvajām teritorijā iekļāva Aizkraukles novadā.

Pieminekļi

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi:

nr. 3.: rakstnieka J.Jaunsudrabiņa dzīves vieta "Riekstiņos" (1880-1886)
nr. 119.: Muldenieku pilskalns (Upurkalns) pie Muldeniekiem
nr. 6161.: Neretas luterāņu baznīca Rīgas iela 2, Nereta (1593. - 17. gs. s.)
nr. 2900.: Cilnis Neretas luterāņu baznīcas fasādē (1593)
nr. 2901.: Neretas luterāņu baznīcas ērģeles (1893)
nr. 2904.: Kapa plāksne - piemineklis G. Efernam Neretas luterāņu baznīcā (1596)
nr. 2908.: Neretas luterāņu baznīcas vitrāža (1900)
nr. 6162.: Neretas muižas apbūve (16. gs. b. - 19. gs.)
nr. 6163.: Neretas muižas pils (16. gs. b. - 18. gs.)
nr. 6164.: Neretas muižas parks (18. gs. 2. p.)^[5]

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	3 113	—
1959	2 609	−0.73%
1967	3 300	+2.98%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	2 356	−2.77%
1989	2 307	−0.21%
2000	2 146	−0.66%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	1 693	−2.13%
2021	1 408	−1.83%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Nereta (pagasta un novada centrs), Neretaslauki, Svajāni.

Ievērojamas personības

Neretas pagastā dzimuši:

Mikus Skruzītis jeb Skruzīšu Mikus (1861—1905), latviešu etnogrāfs un folklorists
Jānis Jaunsudrabiņš (1877—1962), rakstnieks un gleznotājs
Augustins Liepinis (Augustinas Liepinis; 1896—1977), lietuviešu katoļu mācītājs, literāts un tulkotājs
Jānis Veselis (1896—1962) — rakstnieks
Kārlis Pelēkais (1896—1938, dzimis Kārlis Upmalis), dzejnieks, revolucionārs
Velta Toma (1912—1999), dzejniece
Mirdza Kļava, (1924—2019) īstajā vārdā Mirdza Grigule, latviešu rakstniece, māksliniece un skolotāja