Verdzība ASV

Verdzība ASV sākās drīz pēc tam, kad angļu kolonisti dibināja Virdžīnijas koloniju un ilga 1619. – 1865. gadоs. Galīgi bija atcelta ASV Konstitūcijas trīspadsmitā labojuma veikšanas brīdī, bet štatu 1/4 daļa ratificēja to pakāpeniski. Pēdējais to izdarīja Misisipi štats 2013. gadā.

Vēsture

Verdzība pastāvēja britu amerikāņu kolonijās un ASV. Lielākā daļa vergu bija melnādaini, piespiedu kārtā izraidīti no viņu dzīvesvietas Āfrikā, un viņu pēcnācēji. 1862. gadā prezidents Abrahams Linkolns parakstīja verdzības atcelšanu Amerikas Savienotajās Valstīs, ko pastiprināja arī 1863. gada Vergu atbrīvošanas deklarācija.^[1] Tomēr dienvidu štati to neatzina, tāpēc līdz pat 1865. gada pilsoņu kara beigām verdzības atcelšana faktiski nenotika. Visbeidzot, tas tika paziņots ar 1885. gada 1. februāra ASV konstitūcijas 13. grozījumu, bet ceturtā daļa štatu to nav ratificējuši. Pēdējais štats, kas to darīja, bija Misisipi 2013. gadā.

1860. gadā no 12 miljoniem ASV iedzīvotāju štatos, kur saglabājās verdzība, 4 miljoni bija vergi. Vairāk nekā 390 tūkstošiem ģimeņu īpašumā bija vergi.

Starp "baltajiem vergiem" dominēja īri, kas tika apcietināti pēc angļu uzvaras karā Īrijā 1649.-1651. gados. Starpstāvoklī starp apsūdzētiem un vergiem bija "kalpošanai pārdotie" (angļu: Indenture) — cilvēki, kas pārdevuši brīvību uz laiku (5-7 gadi) par parādsaistībām, "atstrādājot" tās.

Vergu darbs pārsvarā tika izmantots lauksaimniecības plantācijās. ASV panākumi lielā mērā bija balstīti uz vergu darbu.^[2]

Laika posmā no XVI gadsimta līdz XIX gadsimtam no Āfrikas tika piegādāti aptuveni 12 miljoni afrikāņu, no tiem aptuveni 645 tūkstoši — mūsdienu ASV teritorijā.^[3]

1850. gada 18. septembrī ASV Kongress pieņēma likumu par izbēgušiem vergiem, kas atļāva bēgļu meklēšanu un aizturēšanu teritorijās, kur verdzība bija atcelta. Likums nosaka iedzīvotāju pienākumu visos štatos aktīvi piedalīties bēgļu noķeršanā un paredzēja bargu sodu tiem, kas bēgļus paslēpj un tiem, kas nav palīdzējuši noķert vergus. Lai vergs tiktu atzīts par kāda saimnieka īpašumu, bija pietiekami, lai jebkurš baltais teiktu un apstiprinātu ar zvērestu, ka šis vergs viņam pieder.

Jāatzīmē, ka ar laiku ASV iekšienē izveidojas dziļa pretruna starp ziemeļiem un dienvidiem, jo ziemeļos sākās rūpniecības attīstība, kam bija vajadzīgs brīvais darba spēks, bet dienvidos verdzība pastāvēja plašā mērogā.

Atsauces

↑ «В штате Миссисипи отменили рабство». lenta.ru. 19.02.2013. Skatīts: 2019-06-21.
↑ James Oliver Horton; Lois E. Horton (2005). Slavery and the Making of America. New York: Oxford University Press, p. 7. ISBN 0-19-517903-X. «The slave trade and the products created by slaves' labor, particularly cotton, provided the basis for America’s wealth as a nation. Such wealth provided capital for the country’s industrial revolution and enabled the United States to project its power into the rest of the world».
↑ Ronald Segal. The Black Diaspora: Five Centuries of the Black Experience Outside Africa. — New York : Farrar, Straus and Giroux, 1995. — P. 4. — «It is now estimated that 11,863,000 slaves were shipped across the Atlantic. [Note in original: Paul E. Lovejoy, "The Impact of the Atlantic Slave Trade on Africa: A Review of the Literature," in Journal of African History 30 (1989), p. 368.] ... It is widely conceded that further revisions are more likely to be upward than downward.». — ISBN 0-374-11396-3.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «В штате Миссисипи отменили рабство». lenta.ru. 19.02.2013. Skatīts: 2019-06-21.

[2] James Oliver Horton; Lois E. Horton (2005). Slavery and the Making of America. New York: Oxford University Press, p. 7. ISBN 0-19-517903-X. «The slave trade and the products created by slaves' labor, particularly cotton, provided the basis for America’s wealth as a nation. Such wealth provided capital for the country’s industrial revolution and enabled the United States to project its power into the rest of the world».

[3] Ronald Segal. The Black Diaspora: Five Centuries of the Black Experience Outside Africa. — New York : Farrar, Straus and Giroux, 1995. — P. 4. — «It is now estimated that 11,863,000 slaves were shipped across the Atlantic. [Note in original: Paul E. Lovejoy, "The Impact of the Atlantic Slave Trade on Africa: A Review of the Literature," in Journal of African History 30 (1989), p. 368.] ... It is widely conceded that further revisions are more likely to be upward than downward.». — ISBN 0-374-11396-3.

[1]

[2]

[3]