Abrahams Linkolns
| Abrahams Linkolns Abraham Lincoln | |
|---|---|
 | |
| 16. ASV prezidents | |
|
Amatā 1861. gada 4. marts — 1865. gada 15. aprīlis | |
| Viceprezidents (i) | Hanibāls Hemlins (1861-1865), Endrū Džonsons (1865) |
| Priekštecis | Džeimss Bjūkenens |
| Pēctecis | Endrū Džonsons |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1809. gada 12. februārī Hadženvila, Kentuki, ASV |
| Miršanas dati |
1865. gada 15. aprīlī (56 gadu vecumā) Vašingtona, ASV |
| Politiskā partija | republikāņi |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Mērija Toda Linkolna |
| Profesija | jurists, politiķis |
| Paraksts |
 |
Abrahams Linkolns (angļu: Abraham Lincoln; dzimis 1809. gada 12. februārī, miris 1865. gada 15. aprīlī, saukts arī par „Krietno Eibu”) bija ASV sešpadsmitais prezidents. Amatā no 1861. gada 4. marta līdz 1865. gada 15. aprīlim, kad gāja bojā atentātā pret viņu.
Linkolns bija verdzības pretinieks Savienotajās Valstīs.[1][2] 1860. gadā Linkolns kļuva par Republikāniskās partijas izvirzīto ASV prezidenta kandidātu. Gadu vēlāk viņš kļuva par prezidentu. Savas prezidentūras laikā palīdzēja pasargāt Savienotās Valstis no ASV Konfederācijas štatu atšķelšanās ASV pilsoņu kara laikā. Viņš veica pasākumus, kuru rezultātā ASV tika likvidēta verdzība, izdodot 1863. gadā emancipācijas proklamāciju un 1865. gadā ieviešot ASV Konstitūcijas Trīspadsmito labojumu.
Piecas dienas pēc faktiskajām ASV pilsoņu kara beigām Linkolns tika nogalināts atentātā. Linkolns tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem ASV prezidentiem. Viņa pazīstamāko Getisburgas uzrunu 1863. gadā uzskata par vispārējo demokrātisko ideālu manifestāciju.
ASV pilsoņu kara laikā (1861—1865) Abrahams Linkolns bija iecerējis nopirkt visus vergus no tā saucamajiem robežštatiem. Priekšlikumu viņš izsacīja vienā no 72 vēstulēm, ko atklātībā nodevusi Ročesteras Universitāte. Prezidents sūtīja vēstuli kādam senatoram 1862. gada martā, kad baiļojās, ka Delavēra, Kentuki, Misūri un Mērilenda, kas robežojās ar dumpīgajiem dienvidu štatiem, pievienosies ienaidniekiem. Četros štatos bija gandrīz pusmiljons jeb 432 622 vergi, par kuriem Linkolns piedāvāja ap 173 miljonus dolāru apmaiņā pret verdzības atcelšanu divdesmit gadu laikā. Šī ideja nerealizējās. Verdzību ASV atcēla 1865. gadā.
Atentāts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1865. gada 14. aprīlī ASV prezidents Abrahams Linkolns kopā ar sievu Mēriju apmeklēja Vašingtonas Forda teātri. Izrādes laikā prezidenta ložā, kur atradās Linkolns, ienāca kāds Vašingtonā pazīstams aktieris — 26 gadus vecais Džons Vilkss Būts. Viņš no neliela attāluma ar pistoli iešāva Linkolnam galvā. Viens no Linkolna pavadoņiem — majors Retbuns centās aizturēt Būtu, tomēr tas viņu ievainoja ar dunča dūrienu. Būts izlēca no ložas uz skatuves un iesaucās "Sic semper tyrannis!" — "Tā notiek ar tirāniem!", kā esot teicis Bruts pēc Cēzara nogalināšanas. Pēc astoņām stundām komā Linkolns nākamās dienas rītā nomira.[3]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Abrahams Linkolns |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Doris Kearns Goodwin, Team of Rivals: The Political Genius of Abraham Lincoln (2005) p. 91.
- ↑ Holzer pg. 232.
- ↑ «Lincoln's Last Day – Assassination and Death». National Park Service. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 2. maijā. Skatīts: 2021. gada 17. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Abrahams Linkolns.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|