Vermikomposts

Vikipēdijas lapa
Vermikomposts

Vermikomposts (slieku komposts, "biohumuss") ir slieku pārstrādāts organiskā mēslojuma koncentrāts.[1] Vermikompostēšanai visbiežāk izmanto Kalifornijas sarkanās sliekas (Eisenia fetida), tā ir slieku suga, kas piemērota organisko materiālu pārstrādei, lai iegūtu augstas kvalitātes kompostu.[2] Reizēm arī tiek izmantotas citas sugas sarkanās sliekas (Lumbricus rubellus).[3] Kā kompostēšanas materiālu var izmantot gan sadzīves atkritumus, gan lauksaimniecības atkritumus, gan liellopu un putnu mēslus, gan zāli un skaidas u.c.[4]

Kvalitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

To nosaka galvenokārt substrāts, ko izmanto sliekas kompostēšanas laikā, kā arī izmantotais mikrobu inokulants, kaļķošana, vēdināšana, mitrums, pH un temperatūra. No liellopu mēsliem konstatēts visbagātākais vermikomposts. Kaļķošana parasti uzlabo slieku darbību, arī mikrobu populāciju. Vermikompostā ir vismaz četras reizes vairāk barības vielu nekā liellopu mēslu kompostā.[5]

Priekšrocības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salīdzinot ar citiem organiskajiem augu mēslošanas līdzekļiem, vermikomposts vislabāk palielina augsnes fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašība, kā arī atjauno un uzlabo tās dabisko auglību.[5] Tam ir augsta porainība, aerācija, drenāža. Vermikompostam ir 5 – 7 reizes lielāka iedarbība, nekā konvencionāli ražotajiem kompostiem.[6] Salīdzinot zemeņu audzēšanu ar NPK mēslojumu un vermikompostu, - pie tā tika sasniegta augstāka tirgus ražas un lielāks ogu svars. Kā arī augiem bija lielāks lapu un ziedu skaits.[5] Eksperimentā, kur graudaugi tika audzēti, pielietojot vermikompostu, parasto kompostu un ķīmiskos mēslošanas līdzekļus tika novērots, ka vislabākā ietekme bija vermikompostam. Variantā ar vermikompostu nepieciešamība pēc apūdeņošanas bija par 30 – 40% zemāka. Tāpat šajā variantā novērota būtiski zemāka kaitēkļu un slimību izplatība.[6] Pielietojot vermikompostu spinātu, tomātu, salātu un citu dārzeņu audzēšanā, tajos bijis ievērojami augstāks C vitamīna saturs. Tomātiem konstatēts arī augstāks kopējo antioksidantu, dzelzs, cinka un likopēna saturs, salīdzinot ar citām bioloģiskām audzēšanas metodēm. Tāpat šādi audzētiem tomātiem bijis ievērojam ilgāks uzglabāšanās laiks, tos turot istabas temperatūrā.[7]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Augiem augsta pieejamība barības vielām – vermikomposts satur barības vielas augiem pieejamās formās (nitrāti, fosfāti, šķīstošais kālijs un magnijs). Vermikompostam raksturīgs liels cieto daļiņu virmas laukums, kas nodrošina vietu mikrobu aktivitātei. Vermikomposts satur fermentus tādus kā amilāzi, lipāzi, celulozi, kas turpina augsnē noārdīt organiskās vielas, kā rezultātā atbrīvojas barības vielas un kļūst pieejamas augu saknēm. Augsnei, kas ir apstrādāta ar vermikopostu ir būtiski lielāka elektrovadītspēja (EC) un neitrāls pH līmenis.[5] Dārzā veidotam kompostam EC ir 3,6, bet vermikompostam – 11,7.[3]
  • Augsts saturs ar augsnes mikroorganismiem, kas veicina augu augšanu – vermikomposts ir bagāts ar mikrobu populāciju un to daudzveidību, jo īpaši sēņu, baktēriju un aktiomicēšu. Tiek ziņots, ka vienā gramā svaiga vermikomposta ir 32 miljoni baktēriju, kamēr augsnē ir vien 6 – 9 miljoni. [5], [6]
  • Bagātīgs ar augšanas hormoniem – vermikomposts stimulē augu augšanu. Vermikomposta lietošana var uzlabot sēklu dīgtspēju, augu ziedēšanu un augļu nogatavošanos. Labi rezultāti tika novēroti, ja vermikomposts sastādīja 10 – 20% no kopējā audzēšanas substrāta. Ja vermikomposts bija lielākā daudzumā, tad ne vienmēr bija novērojama labvēlīga ietekme uz augu augšanu un attīstību.[5] Vermikomposts satur tādus augšanas hormonus kā auksīnus, citokonīnus un giberelīnus.[6]
  • Bagātīgs ar humīnskābēm – bioķīmiski veicina sakņu augšanu un barības vielu uzņemšanu. Humīnsābes veicina garāku sakņu veidošanos un veido papildus sānsaknes.
  • Nesatur patogēnus.
  • Nesatur toksiskas vielas – sliekas efektīvi akumulē dažādas organiskas un neorganiskas ķīmiskas vielas, ieskatot smagos metālus, policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus un pesticīdus.
  • Aizsargā augus pret kaitēkļiem un slimībām – vermikompostam ir spēja palielināt augu bioloģisko izturību. Tam ir spēja atvairīt posmkāju populāciju. Augsnes sēņu slimību samazinājums. Vermikomposts satur dažas antibiotikas un aktiomicētes, kas palīdz palielināt bioloģisko pretestību. Izmantojot augu audzēšanā vermikompostu, ir veikti retāki smidzinājumi ar pesticīdiem.[5], [7], [8]

Slieku audzēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai veiksmīgi nodarbotos ar slieku audzēšanu ir minimālās kopšanas prasības, kas jāizpilda. Galvenie vides faktori, kas ietekmē slieku augšanu, vairošanos un veselību ir temperatūra, mitrums, vēdināšana, pH un pārtikas materiāls. Sliekas dzīvo un vairojas temperatūra no 13 līdz 30 oC. Nepieciešamais mitrums 60 – 85%, jāpasargā no tiešiem saules stariem, lai neizžūst un nepārkarst. Sliekas var izdzīvot salīdzinoši zemā slāpekļa un augsta oglekļa dioksīda koncentrācijā. Apgriežot „gultas” materiālu ik pēc 2 – 3 nedēļām, tas palīdzēs saglabāt aerobiskus apstākļus. Vislabākais pH nodrošinājums ir starp 6,8 un 7,2. Gultas materiāli var būt visdažādākie, kā arī to izmēri, ko izveido audzētāji ir ļoti dažādi. Ieteikumi un metodes veiksmīgākai vermikomposta iegūšanai ir dažādas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko var nākties saskarties, ir kaitēkļi. Vislielākās bažas audzētājiem sagādā ērces – to lielāka attīstība vērojama, ja sliekas netiek pareizi audzētas, ja ir pazemināts pH līmenis. Sarkanās ērces ir parazitāras. Slieku audzēšanā arī var nākties saskarties ar dažādām skudru sugām.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «anazana.com». www.anazana.com.
  2. «How to Prepare Vermicompost». wikiHow.
  3. 3,0 3,1 Dickerson, G.W. (2004). Vermicomposting: Guide H-164. New Mexico State University, Cooperative Extension Service, College of Agriculture and Gome Economics.
  4. «Vermicomposting: Journey to Forever organic garden». journeytoforever.org.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 Rajiv Kumar S., Sunil H., Dalsukhbhai D, Krunalkumar C.A (2009. Earthworms vermicompost: a powerful crop nutrient over the conventional compost & protective soil conditioner against the destructive chemical fertilizers for food safety and security. American-Eurasian Journal of Agricultural & Environmental Sciences, Vol., pp. 14-22
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 Sinha R.K., Hahn G., Singh R.K., Suhane R.K., Anthonyreddy (2011). Organic farming by vermiculture: production safe, nutritive and protective foods by earthworms (Charles Darwin’s friends of farmers). American Journal of Experimental Agriculture, Vol. 1, No 4, pp 363 – 399.
  7. 7,0 7,1 Sinha R.K., Soni B.K., Agarwal S., Shanar B., Hahn G. (2013.) Vermiculture for organic horticulture: producing chemical-free, nutritive & health protective foods by earthworms. Agricultural Science, Vol.1, Issue 1, pp 17 – 44.
  8. http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=%20136&what=44[novecojusi saite]
  9. Sherman R. (2003). Raising earthworms successfully. North Carolina State Unversty. P. 26.