Augstumjoslojums

Ķermeņu sasilšana saules un ēnas pusē, atkarībā no vertikālās zonalitātes

Augstumjoslojums jeb vertikālā zonalitāte ir likumsakarīga dabas apstākļu (klimata, ainavu, augāja) maiņa kalnos, mainoties augstumam virs jūras līmeņa.

Paceļoties par 1 km augstāk, gaisa temperatūra vidēji nokrīt par 6 °C. Samazinās atmosfēras spiediens, tās putekļainums, palielinās saules starojuma intensitāte. Līdz 2–3 km augstumam palielinās mākoņainums un nokrišņu daudzums, vēl augstāk tas samazinās. Lai arī saules starojuma intensitāte palielinās, gaisa temperatūra nepieaug, gluži otrādi, temperatūra samazinās, jo siltuma zudumi ir daudz lielāki par saņemto siltuma daudzumu. Platumzonalitātei un augstumzonalitātei ir daļēja līdzība.

Augstumjoslojums noteiktā vietā ir atkarīgs no ģeogrāfiskā novietojuma, augstuma virs jūras līmeņa, kalnu sistēmas reljefa, klimata, kalnu nogāzes slīpuma.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Augstumjoslojums.