Viļums Vēveris

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Viļums Vēveris
Viļums Vēveris
Personīgā informācija
Dzimis 1881. gada 6. aprīlī
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Miris 1910. gada 27. martā (28 gadi)
Berlīne
Dzīves vieta Rīga - Berlīne - Ķelne
Tautība latvietis
Nodarbošanās aktieris, režisors

Viļums Vēveris (1881—1910) bija latviešu aktieris un režisors Jaunajā Latviešu teātrī un dažādos Vācijas teātros. Viņš ir viens no 20. gadsimta sākuma latviešu teātra modernizētājiem.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēveris dzimis un uzaudzis, domājams, Rīgā, trūcīgā ģimenē, kas spējusi nodrošināt viņam tikai pieticīgu izglītību. Taču pašizglītojoties Vēveris realizēja savu mīlestību uz teātri, daudz lasīdams sava laika modernos autorus. Ap gadsimtu miju viņš kļūst par Rīgas Latviešu biedrības teātra koristu, vēlāk par Pilsētas vācu teātra koristu.

1902. gadā, kad nodibinās Jaunais Latviešu teātris, Vēveris kļūst par tā aktieri un atveido vairākas nozīmīgas lomas.

1905. gada rudenī Vēveris aizbrauca uz Berlīni un iestājas Emanuēla Reihera dramatiskās mākslas augstskolā. Viņš studijas beidza 1907. gadā un kļūst par Ķelnes teātra aktieri, kurā viņam uztic tikai epizodiskas lomas. 1909. gadā viņš pamet Ķelnes teātri, spēlē Kudovas kūrorta vasaras teātra trupā, rudenī kļūst par Pozenes (Poznaņas) provinces teātra aktieri, kurā viņam uztic nozīmīgas lomas.

Brīvajā laikā Vēveris regulāri viesojas Latvijā un iestudē modernās dramaturģijas darbus kopā ar saviem draugiem un domubiedriem Birutu Skujenieci, Pāvilu Gruznu un Nadju Gruznu. Viņš pirmoreiz latviešu teātra vēsturē atteicās no sufliera klātbūtnes izrādē un pievērsa lielu uzmanību visu izrādes elementu saskaņotībai, lai nekas netraucētu aktieriem iedzīvināt savus tēlus. Viņa nozīmīgākais sasniegums režijā ir S. Pšibiševska lugas "Laime" iestudējums.

Tomēr Vēveris nesaskatīja savu nākotni ne trūcīgajās iespējās, ko piedāvāja Latvijas teātri, ne arī uz Vācijas skatuvēm, kur viņš bija tikai nelielu lomu tēlotājs, un kur viņam nebija iespēju realizēt savas ieceres. Viņš nevienā teātrī nepalika ilgu laiku, viņa trauksmainais, nestabilais raksturs nespēja samierināties ar dzīves realitāti.

1910. gada 27. martā Vēveris atrasts nošāvies Berlīnes Tiergartenā, zooloģiskajā dārzā.

Lomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunajā latviešu teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • konsuls Berniks (H.Ibsena “Sabiedrības balsti”, 1902)
  • Pēteris Stokmanis (H.Ibsena “Tautas naidnieks”, 1903)
  • Mežainis (G.Hauptmaņa “Nogrimušais zvans”, 1903)
  • Dikojs (A.Ostrovska “Negaiss”, 1904)
  • Skolotājs (G.Hauptmaņa “Nogrimušais zvans”, 1904)
  • Dankairo (Ž.Bizē “Karmena”, 1904)
  • Vagrē (E.Briē “Sarkanais tiesneša mētelis”, 1905)

Pozenes teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nātans (G.E. Lesinga "Nātans Gudrais", 1909)

Režijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • M.Meterlinka “Neaicinātais” (1905, Jaunā latv. t-ra telpās)
  • E.Vulfa „Tea Moreni” (arī Arno Borga lomā) un S.Pšibiševska „Laime” (arī Mlicka lomā; 1906 Rīgā un Liepājā)
  • J.Jaunsudrabiņa „Traģēdija” (arī Jāņa lomā; 1906 biedrības „Uļeja” telpās)
  • G.Hauptmaņa „Vientuļi cilvēki” (arī Johannesa lomā; 1908 Rīgā un Jūrmalā)

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Amtmanis-Briedītis, Alfrēds. Pretim saulei. Rīga: LVI, 1963.
  • Gruzna, Pāvils. Bursaki. Jaunā strāva. Rīga: Zinātne, 1992.
  • Gruzna, Pāvils. “Kā Viļums Vēveris stāvēja sardzē”. Jaunākās Ziņas, 1937, Nr. 276.
  • Kārkliņš, D. „Atmiņas par Viļumu Vēveri”. Tēvija, 1944, 22. apr.
  • Radzobe, Silvija (red.). 20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā. Rīga: Jumava, 2002.
  • Vulfs, Edvards. [Nekrologs]. Dzimtenes Vēstnesis, 1910, 6. apr., Nr. 78.
  • Zeltmatis. “Viļuma Vēvera piemiņai”. Dzimtenes Vēstnesis, 1911, Nr. 59.