Biruta Skujeniece

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Biruta Skujeniece
Biruta Skujeniece
Personīgā informācija
Dzimusi 1888. gada 21. septembrī
Valsts karogs: Krievija Jelgava, Kurzemes guberņa,
Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1931. gada 8. augustā (42 gadi)
Valsts karogs: Latvija Jūrmala, Latvija
Tautība Latviete
Nodarbošanās aktrise, dzejniece
Vecāki Vensku Edvarts, Luīze Skujeniece
Brāļi Marģeris Skujenieks

Biruta Skujeniece (dzimusi 1888. gada 21. septembrī Jelgavā, mirusi 1931. gada 8. augustā Jūrmalā) bija latviešu aktrise un dzejniece. Viņa ir Marģera Skujenieka māsa[1].

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi Jelgavā, Katoļu ielā, dzejnieka Eduarda Skujenieka un pirmās profesionālās latviešu teātra kritiķes, Ādolfa Alunāna māsas Luīzes Skujenieces ģimenē. Pavisam ģimenē bija četri bērni[1]. Biruta gājusi Āgenskalna Latviešu biedrības meiteņu skolā, mācības turpināja Ķeniņa meiteņu ģimnāzijā Rīgā. Pēc tēva pašnāvības 1897.gadā sāka piedalīties Alunāna teātra izrādēs. Sešpadsmit gadu vecumā jau spēlāja lielas lomas. Šajā periodā iepazinās ar Raini un Aspaziju[1]. Pirmā publikācija – dzejolis "Dziesma apklususi" laikrakstā Rīgas Apskats 1908. gadā[2]. Bija precējusies ar pirmo neatkarības laika Rīgas policijas prefektu, Jāni Dambekalnu, no kuģu īpašnieku Dambekalnu dzimtas[3]. Laulībā piedzima dēls. No 1907. līdz 1909. studējusi Filharmoniskās biedrības skolā Maskavā. Atgriezusies Rīgā rīkoja deklamāciju vakarus un vadīja Raiņa kluba dramatisko sekciju. Iepazinās ar Jāni Sudrabkalnu, kas viņai veltīja vairākus dzejoļu ciklus[1]. No 1912. līdz 1914. studēja dramatiskās mākslas augstskolā Berlīnē[4]. Spēlēja Rīgas Latviešu teātrī. Nodibinājusi un kādu laiku vadījusi savu "Intīmo teātri". 1925.gadā izdeva savu vienīgo dzejoļu krājumu "Staru spārni pār dūmainu upurtrauku". Tajā pašā gadā sākusi studēt tēlniecību un glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā.

Gājusi bojā vilciena katastrofā Jūrmalā pie Mellužiem (vienīgais upuris divu vilcienu sadursmē).[5] Apbedīta Rīgā, Meža kapos.

1988. gadā apgāds „Liesma” Rīgā izdeva Skujenieces dzejas krājumu „Pusnakts vilcieni”[2].

2002. gadā apgāds „Daugava” Rīgā izdod Birutas Skujenieces un Jāņa Sudrabkalna vēstuļu un daiļdarbu kopojumu „Kā rīta un vakara zvaigzne...” ISBN 9984741060

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Maija Krekle. «Mazs intermeco tavā mūžā.». Mājas viesis, 2010.gada 19.marts. Skatīts: 2015. gada 14. aprīlī.
  2. 2,0 2,1 «Slavenības pasaulē un Latvijā.». Rēzeknes Centrālā bibliotēka. Skatīts: 2015. gada 14. aprīlī.
  3. Viesturs Sprūde. «Nenovērtētais Marģers Skujenieks.». la.lv, 2012.. Skatīts: 2015. gada 14. aprīlī.
  4. Jelgavas pilsētas bibliotēka. «Ievērojami cilvēki Jelgavā - Jelgavas pilsētas bibliotēka». www.jelgavasbiblioteka.lv. Skatīts: 2018-03-27.
  5. Lācis, Jūlijs. Birutas Skujenices liktenīgais brauciens. Jaunākās Ziņas, 1931, 10. augustā, 5. lpp.