Biruta Skujeniece
| ||||||||||||||||||
Biruta Skujeniece (dzimusi 1888. gada 21. septembrī Jelgavā, mirusi 1931. gada 8. augustā Jūrmalā) bija latviešu aktrise un dzejniece, Marģera Skujenieka māsa.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi Jelgavā, Katoļu ielā, dzejnieka Eduarda Skujenieka un pirmās profesionālās latviešu teātra kritiķes, Ādolfa Alunāna māsas Luīzes Skujenieces ģimenē. Pavisam ģimenē bija četri bērni.[1] Biruta gājusi Āgenskalna Latviešu biedrības meiteņu skolā, mācības turpināja Ķeniņa meiteņu ģimnāzijā Rīgā. Pēc tēva pašnāvības 1897. gadā sāka piedalīties Alunāna teātra izrādēs. Sešpadsmit gadu vecumā jau spēlēja lielas lomas. Šajā periodā iepazinās ar Raini un Aspaziju.[1] Pirmā publikācija — dzejolis "Dziesma apklususi" laikrakstā Rīgas Apskats 1908. gadā.[2] Bija precējusies ar pirmo neatkarības laika Rīgas policijas prefektu, Jāni Dambekalnu no kuģu īpašnieku Dambekalnu dzimtas.[3] Laulībā piedzima dēls Rainis Dambekalns[4]. No 1907. līdz 1909. gadam studējusi Filharmoniskās biedrības skolā Maskavā. Atgriezusies Rīgā, rīkoja deklamāciju vakarus un vadīja Raiņa kluba dramatisko sekciju. Iepazinās ar Jāni Sudrabkalnu, kas viņai veltīja vairākus dzejoļu ciklus.[1] No 1912. līdz 1914. gadam studēja dramatiskās mākslas augstskolā Berlīnē.[5] Spēlēja Rīgas Latviešu teātrī. Nodibinājusi un kādu laiku vadījusi savu "Intīmo teātri". 1925. gadā izdeva savu vienīgo dzejoļu krājumu "Staru spārni pār dūmainu upurtrauku". Tajā pašā gadā sākusi studēt tēlniecību un glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā.
Gājusi bojā vilciena katastrofā Jūrmalā pie Mellužiem (vienīgais upuris vilcienu sadursmē).[6][7][8]
Apbedīta Rīgā, Meža kapos.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1988. gadā apgāds „Liesma” Rīgā izdeva Skujenieces dzejas krājumu „Pusnakts vilcieni”.[2]
2002. gadā apgāds „Daugava” Rīgā izdeva Birutas Skujenieces un Jāņa Sudrabkalna vēstuļu un daiļdarbu kopojumu „Kā rīta un vakara zvaigzne...” ISBN 9984741060
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Maija Krekle. «Mazs intermeco tavā mūžā.». Mājas viesis, 2010.gada 19.marts. Skatīts: 2015. gada 14. aprīlī.
- ↑ 2,0 2,1 «Slavenības pasaulē un Latvijā.». Rēzeknes Centrālā bibliotēka. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 14. aprīlī.
- ↑ Viesturs Sprūde. «Nenovērtētais Marģers Skujenieks.». la.lv, 2012.. Skatīts: 2015. gada 14. aprīlī.
- ↑ Valdis Rūmnieks. Sudrabiņš. Jelgavas tipogrāfija : Zvaigzne, 2021. 110.lpp. lpp.
- ↑ Jelgavas pilsētas bibliotēka. «Ievērojami cilvēki Jelgavā - Jelgavas pilsētas bibliotēka». www.jelgavasbiblioteka.lv. Skatīts: 2018-03-27.
- ↑ Jūlijs Lācis. Birutas Skujenieces liktenīgais brauciens. Jaunākās Ziņas, 1931. gada 10. augustā, 5. lpp.
- ↑ Mellužu katastrofas lieta tiesu palātā. Dzelzceļnieks № 22, 1932. gada 15. novembrī, 13. lpp. (Chronika).
- ↑ Annija Simsone. «Biruta Skujeniece (1888.–1931.)». jauns.lv, 2016. gada 18. novembrī. Skatīts: 2020. gada 11. februārī.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|