Dzimtenes Vēstnesis
 | |
| Veids | laikraksts |
|---|---|
| Izdevējs |
Reinholds Nicmanis (1907-1909) a/s B. Dīriķis un biedri (1909-1917) |
| Redaktors |
Augusts Krūms (1907-1908), Frīdrihs Vitandts (1908-1910) Āronu Matīss (1910-1917) |
| Valoda | Latviešu |
| Pirmais izdevums |
1907. gada 1. novembrī |
| Pēdējais izdevums |
1917. gada 31. maijā |
| Regularitāte | katru dienu, izņemot svētku dienas |
| Kopējais metiens | 63000-75000 (1913) |
Dzimtenes Vēstnesis bija politisks, sabiedrisks un literārs Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā. Tas iznāca 1907. gada 1. novembra līdz 1915. gada 30. septembrim Rīgā un no 1916. gada 2. janvāra līdz 1917. gada 31. maijam Pleskavā.[1]
Iznākšanas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Laikraksts iznāca no 1907. gada 1. novembra un bija lielākais latviešu dienas laikraksts slēgto "Baltijas vēstnesis" un "Balss" vietā.[2] Pirmā pasaules kara notikumu dēļ, laikraksta redakcija 1915. gadā septembra beigās Rīgā darbu pārtrauca un pārcēlās uz Pleskavu. Pleskavā laikraksts iznāca no 1916. gada janvāra līdz 1917. gada jūnijam, tad tā iznākšanu pārtrauca un to pievienoja Rīgā atkal izdotajam laikrakstam "Baltijas Vēstnesis".[1]
Tā atbildīgie redaktori bija:
- Augusts Krūms — no 1907. gada 1. novembra līdz 1908. gada 7. aprīlim;
- Reinholds Nicmanis — pēc Krūma nāves uz laiku bija redaktora vietas izpildījs;
- Frīdrihs Vitandts — no 1908. gada 1. maija līdz 1910. gada 7. janvārim;
- Jēkabs Stumbergs — galvenā redaktora vietas izpildītājs;
- Āronu Matīss — no 1910. gada 16. augusta līdz laikraksta slēgšanai.
Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Laikraksts publicēja ziņas par notikumiem Latvijā un ārzemēs, apcerējumus par mākslu. Literārais pielikums iespieda latviešu, krievu un citu tautu rakstnieku darbus, literatūras kritiku.
Laikrakstam bija vairāki pielikumi:[1]
- "Dzimtenes Vēstneša" Literārais pielikums (1907-1917);
- "Dzimtenes Vēstneša" Skrejlapa (1914);
- Dzimtene (1916).
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- A. Upīts. "Dzimtenes Vēstnesis un viņa loma latviešu sadzīvē". Rīga, 1911.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 347.-348. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
- ↑ Arveds Švābe (redaktors). Latvju enciklopēdija. Pirmais sējums. Stokholma : Trīs zvaigznes, 1950–1951. 577.-578. lpp.
 | Šis ar presi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |