Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
| Vieglatlētika Olimpiskajās spēlēs | |
  | |
| Norises vieta | Panatinaiko stadions, Atēnas un Maratona, .svg){kind=small} Grieķijas Karaliste |
|---|---|
| Norises laiks | 6. — 10. aprīlis |
| Disciplīnu skaits | 12 |
| Dalībnieki | 64 no 10 valstīm |
| 1900 Parīze» | |
| Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
| ||
|---|---|---|
| Sportisti | ||
| Skrejceļa disciplīnas | ||
| 100 metri | Vīrieši | |
| 400 metri | Vīrieši | |
| 800 metri | Vīrieši | |
| 1500 metri | Vīrieši | |
| 110 metru barjerskrējiens | Vīrieši | |
| Šosejas disciplīnas | ||
| Maratons | Vīrieši | |
| Laukuma disciplīnas | ||
| Augstlēkšana | Vīrieši | |
| Tāllēkšana | Vīrieši | |
| Trīssoļlēkšana | Vīrieši | |
| Kārtslēkšana | Vīrieši | |
| Diska mešana | Vīrieši | |
| Lodes grūšana | Vīrieši | |
Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no deviņiem sporta veidiem, kas bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Vieglatlētikas sacensības galvenokārt tika aizvadītas Panatinaiko stadionā, maratona distances sākums bija Maratonas pilsētā, bet finišs Panatinaiko stadionā. Kopumā vieglatlētikā tika aizvadītas 12 disciplīnas, no tām 5 — skrejceļa disciplīnas, 1 — šosejas disciplīna un 6 — laukuma disciplīnas. Vieglatlētikas sacensībās kopā startēja 64 sportisti no 10 valstīm.[1]
Par čempionu 100 metros kļuva ASV sportists Tomass Bērks, viņš par čempionu kļuva arī 400 metru distancē. Lielbritānijas sportists Edvīns Fleks par čempionu kļuva 800 metru un 1500 metru skriešanas distancēs. 110 metru barjerskrējienā uzvarēja ASV sportists Tomass Kērtiss. Maratona distancē uzvarēja Grieķijas sportists Spiridons Luiss. Kroņprincis Konstantīns, priecādamies par maratona uzvarētāja grieķa Spiridona Luisa panākumiem, kopā ar viņu noskrēja pēdējos metrus līdz finišam. Augstlēkšanas un tāllēkšanas disciplīnās uzvarēja ASV sportists Ellerijs Klārks. Trīssoļlēkšanā uzvarēja ASV sportists Džeimss Konolijs, viņš tiek uzskatīts arī par pirmo mūsdienu olimpisko spēļu čempionu. Kārtslēkšanā uzvarēja ASV sportists Viljams Hoits, bet lodes grūšanā un diska mešanā uzvarēja ASV sportists Roberts Garets. Vairāki no sportistiem izcīnīja vairākas medaļas. Roberts Garets bija medaļām bagātākais sportists vieglatlētikā, viņš kopumā izcīnīja divas zelta un divas sudraba medaļas. Kopumā ASV izcīnīja 17 olimpiskās medaļas vieglatlētikā.
1896. gada vasaras olimpiskās spēles bija pirmās, kur mūsdienu pasaulē starptautiskā sporta pasākumā tika aizvadītas lodes grūšanas un maratona sacensības.
Spiridona Luisa, Roberta Gareta un Džeimsa Konolija panākumi olimpiskajās spēlēs tika dokumentēti 1984. gadā NBC miniseriālā — Pirmās olimpiskās spēles: Atēnas 1896.
Dienu pēc oficiālā maratona norises Stamata Reviti noskrēja 40 kilometru garo distanci 5 stundās un 30 minītēs, finišējot ārpus Panathinaiko stadiona. Viņai tika liegta dalība oficiālajās sacensībās, jo 1896. gada olimpiskās spēlēs startēja tikai vīrieši, jo sievietes olimpiskajās spēlēs nedrīkstēja piedalīties.
Kalendārs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Disciplīna | 6. aprīlis (Pirmdiena) |
7. aprīlis (Otrdiena) |
8. aprīlis (Trešdiena) |
9. aprīlis (Ceturtdiena) |
10. aprīlis (Piektdiena) |
|---|---|---|---|---|---|
| Skrejceļa disciplīnas | |||||
| 100 metri | Priekšsacīkstes | Medaļu izcīņa | |||
| 400 metri | Priekšsacīkstes | Medaļu izcīņa | |||
| 800 metri | Priekšsacīkstes | Medaļu izcīņa | |||
| 1500 metri | Medaļu izcīņa | ||||
| 110 metru barjerskrējiens | Priekšsacīkstes | Medaļu izcīņa | |||
| Šosejas disciplīnas | |||||
| Maratons | Medaļu izcīņa | ||||
| Laukuma disciplīnas | |||||
| Augstlēkšana | Medaļu izcīņa | ||||
| Tāllēkšana | Medaļu izcīņa | ||||
| Trīssoļlēkšana | Medaļu izcīņa | ||||
| Kārtslēkšana | Medaļu izcīņa | ||||
| Diska mešana | Medaļu izcīņa | ||||
| Lodes grūšana | Medaļu izcīņa | ||||
Medaļnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šīs medaļas piešķīra Starptautiskā Olimpiskā komiteja ar atpakaļejošu datumu; Spēļu laikā uzvarētājiem tika pasniegtas sudraba medaļas un bronzas medaļas. Sportisti, kas ieņema trešo vietu, medaļas nesaņēma.
- Skrejceļa disciplīnas
| Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | Atsauce |
|---|---|---|---|---|
| 100 metri sīkāk |
Tomass Bērks ASV
|
Fricis Hofmanis Vācija
|
Frānsiss Leins ASV
|
[2] |
Alajošs Sokoji Ungārija
| ||||
| 400 metri sīkāk |
Tomass Bērks ASV
|
Herberts Džemisons ASV
|
Čārlzs Gmelins ASV
|
[3] |
| 800 metri sīkāk |
Edvīns Fleks Austrālija
|
Nāndors Dāni Ungārija
|
Dimitrijs Golemis Grieķija
|
[4] |
| 1500 metri sīkāk |
Edvīns Fleks Austrālija
|
Artūrs Bleiks ASV
|
Albēns Lermuzū Francija
|
[5] |
| 110 metru barjerskrējiens sīkāk |
Tomass Kērtiss ASV
|
Grentlijs Guldings Lielbritānija
|
Netika pasniegta | [6] |
- Šosejas disciplīnas
| Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | Atsauce |
|---|---|---|---|---|
| Maratons sīkāk |
Spiridons Luiss Grieķija
|
Harilajs Vasilaks Grieķija
|
Ģula Kellners Ungārija
|
[7] |
- Laukuma disciplīnas
| Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | Atsauce |
|---|---|---|---|---|
| Augstlēkšana sīkāk |
Ellerijs Klārks ASV
|
Džeimss Konolijs ASV
|
Netika pasniegta | [8] |
| Roberts Garets ASV
| ||||
| Tāllēkšana sīkāk |
Ellerijs Klārks ASV
|
Roberts Garets ASV
|
Džeimss Konolijs ASV
|
[9] |
| Trīssoļlēkšana sīkāk |
Džeimss Konolijs ASV
|
Aleksandrs Tifērs Francija
|
Joannis Persakis Grieķija
|
[10] |
| Kārtslēkšana sīkāk |
Viljams Hoits ASV
|
Alberts Tailers ASV
|
Evangels Damasks Grieķija
|
[11] |
| Joannis Teodoropuls Grieķija
| ||||
| Diska mešana sīkāk |
Roberts Garets ASV
|
Panajotis Paraskevopuls Grieķija
|
Sotirijs Versis Grieķija
|
[12] |
| Lodes grūšana sīkāk |
Roberts Garets ASV
|
Miltiadis Gusks Grieķija
|
Georgijs Papasideris Grieķija
|
[13] |
Sportisti ar vairākām medaļām
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Sportists | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| Roberts Garets | ASV |
2 | 2 | 0 | 4 |
| Tomass Bērks | ASV |
2 | 0 | 0 | 2 |
| Edvīns Fleks | Austrālija |
2 | 0 | 0 | 2 |
| Ellerijs Klārks | ASV |
2 | 0 | 0 | 2 |
| Džeimss Konolijs | ASV |
1 | 1 | 1 | 3 |
Medaļu sadalījums starp valstīm
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Vieta | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  ASV (USA) |
9 | 6 | 2 | 17 |
| 2 |  Austrālija (AUS) |
2 | 0 | 0 | 2 |
| 3 |  Grieķija (GRE) (rīkotājvalsts) |
1 | 3 | 6 | 10 |
| 4 |  Ungārija (HUN) |
0 | 1 | 2 | 3 |
| 5/6 |  Francija (FRA) |
0 | 1 | 1 | 2 |
| Lielbritānija (GBR) |
0 | 1 | 1 | 2 | |
| 7 |  Vācija (GER) |
0 | 1 | 0 | 1 |
| Kopā (7 valstis): | 12 | 13 | 12 | 37 | |
Pārstāvētās valstis un sportisti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vieglatlētikā startēja 64 sportisti no 10 valstīm. Vieglatlētika pēc sportistu skaita bija otrs pārstāvētākais sporta veids šo olimpisko spēļu programmā.
Valstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.
Sportisti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskās spēles |
- ↑ «Athletics at the 1896 Athina Summer Games». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. janvārī. Skatīts: 2020. gada 17. marts.
- ↑ «Athens 1896 100m Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
- ↑ «Athens 1896 400m Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
- ↑ «Athens 1896 800m Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
- ↑ «Athens 1896 1500m Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
- ↑ «Athens 1896 110m Hurdles Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
- ↑ «Athens 1896 Marathon Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
- ↑ «Athens 1896 High Jump Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
- ↑ «Athens 1896 Long Jump Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
- ↑ «Athens 1896 Triple Jump Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
- ↑ «Athens 1896 Pole Vault Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
- ↑ «Athens 1896 Discus Throw Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
- ↑ «Athens 1896 Shot Put Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
Ārējas saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lampros, S.P., Polites, N.G., De Coubertin, Pierre, Philemon, P.J. & Anninos, C. The Olympic Games: BC 776 – AD 1896. Athens : Charles Beck, 1897. (Digitally available at [1] Arhivēts 2008. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē.)
- Mallon, Bill & Widlund, Ture. The 1896 Olympic Games. Results for All Competitors in All Events, with Commentary. Jefferson : McFarland, 1998. ISBN 0-7864-0379-9. (Excerpt available at [2] Arhivēts 2008. gada 11. aprīlī, Wayback Machine vietnē.)
- Smith, Michael Llewellyn. Olympics in Athens 1896. The Invention of the Modern Olympic Games. London : Profile Books, 2004. ISBN 1-86197-342-X.
- Starptautiskā Olimpiskā komitejas rezultātu datubāze
| ||||||||||
_pictogram.svg){kind=small}
_pictogram.svg){kind=small}
| ||||||||||||||||||||||||||||