Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vieglo un kravas pasažieru automašīnu klasifikācija ir vispārpieņemts klasifikācijas veids automašīnu iedalīšanai tām atbilstošās klasēs un segmentos. Pastāv vairākas vieglo automašīnu klasifikācijas sistēmas.

Eiropa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas ekonomiskās komisijas klasifikācija vairāk orientēta ir uz kopējo automašīnu tirgus segmentāciju, nevis uz kādiem konkrētiem automašīnas rakstura īpašību aprakstiem; nav kategoriska starpība starp segmentiem un netiek ierobežota ar tādiem parametriem, kā gabarīti vai automašīnas svars. Segmentācijas faktori iekļauj sevī tādus parametrus kā cena, tips, opciju izlase u.c.[1].

No citas puses, šos segmentus izmanto ražotāji, lai noteiktu automašīnas vietu tirgū, dēļ kā konkrētām automašīnu koncepcijām kopīgā segmentā var būt pilnīgi dažādi apraksti, izmantotas dažādas tehnoloģijas un opciju izlases, atkarībā no ražotāja.

Dotos segmentus izmanto Eiropas tirgus monitoringam[2]. Stingra izvēlnes aprakstu noteikšana var nopietni traucēt efektīvai tirgus analīzei[1].

Kopsummā, pasažieru automašīnu tirgus dalās sekojošos segmento[3][1][4]:

A: Mini cars
B: Small cars
C: Medium cars (’compact or lower middle class’)
D: Larger cars (’middle class’)
E: Executive cars (’upper middle class’)
F: Luxury cars
S: Sports cars / coupés / cabriolets;
M: Multi purpose cars;
J: Sports utility cars (SUVs, including off-road vehicles)

Šaurāka tirgus noteikšana netika pieprasīta, tādēļ palikusi atvērta[1].

А segments (īpaši maza klase, pilsētas automašīnas)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

B segments (mazā klase)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

C segments (Golf-klase, kompaktās automašīnas)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

D segments (vidējā klase, ģimenes automašīnas)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

E segments (bizness-klase)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

F segments (pārstāvnieciskā klase)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļamerika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļamerikā vēsturiski ir izveidojusies savādāka automašīnu klasifikācija, balstīta uz riteņu bāzes garuma un (pēdējā laikā) salona lietderīgās platības apjomu (angļu: interior passenger space). klasifikācijas kritērijos laika gaitā ir veiktas nozīmīgas izmaiņās.

Pašreiz (no 1985. gada), saskaņā ar dokumentu "Title 40--Protection of Environment, Section 600.315-82 Classes of comparable automobiles", dotajā klasifikācijā, automašīnas tiek iedalītas pēc salona lietderīgās platības apjoma:

  • Mini (angļu: minicompact car, līdz 85 kubikpēdām , apmēram atbilst Eiropas A-B klasēm
  • Subkompakti (angļu: sub-compact cars, subcompacts, 85-99,9 kupikpēdas), apmēram atbilst Eiropas С klasei
  • Kompakti (angļu: compact cars, compacts, 100—109,9 kubikpēdas), apmēram atbilst Eiropas D klasei
  • Vidusizmēra automašīnas (angļu: mid-size cars, intermediates, 110—119,9 kubikpēdas), apmēram atbilst Eiropas E klasei
  • Pilnizmēra automašīnas (angļu: large cars, full-size cars, standard size cars, 120 un vairāk kubikpēdas), apmēram atbilst Eiropas F klasei

Atšķirīgas salona lietderīgās platības apjoma kategorijas ir automašīnām ar universāļa virsbūves tipu:

  • Small station wagon (līdz 130 kubikpēdām)
  • Midsize station wagon (130—160 kubikpēdas)
  • Large station wagon (virs 160 kubikpēdām)

Pēc šīs klasifikācijas analoga, Amerikā, apvidus automašīnas (SUV — angļu: Sport-Utility Vehicles), arī iedala:

  • Full size SUV
  • Midsize SUV
  • Compact SUV

Tomēr, šie skaitļi tika daudz reizes mainīti, bet līdz pat 1980. gadiem šīs klasifikācijas pamatā bija riteņu bāzes garuma parametri. 1970. gadu "kompakti", pēc mūsdienu klasifikācijas, atbilst vidus vai pilnizmēra automašīnām.

Vēsturiskā izziņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākumā, ASV bija unikāla situācija, kad bija tikai vienas klases automašīnas, kuras ieguva nosaukumu - standarta izmēra (angļu: standard-sized) vai pilnizmēra (angļu: full-sized). To izmēri bija atkarīgi no automašīnas modeļa prestižās pakāpes. 20. gs 40. gadu beigās parasta "tautas" markas automašīna (tādas kā Ford, Chevrolet, Plymouth) bija aptuveni 4,9 — 5,1 metrus garas ar riteņu bāzi 2,8 — 3,0 metri. Pēc Otrā pasaules kara ASV ekonomika plauka, iedzīvotāju pirktspēja auga, un automašīnu izmēri pakāpeniski palielinājās. 50. gadu beigās amerikāņu automašīnas garums sākuma cenu kategorijā jau sasniedza vidēji 5.3 - 5.4 metrus.

50. gados parādījās pirmās "kompaktās" (angļu: compact cars) automašīnas, kuras izlaida "neatkarīgie" ražotāji (tie kas nebija Amerikas autoražotāju kompāniju "Lielajā trijniekā"), mēģinot izdzīvot, atrodot neaizņemtās tirgus nišas — tajos gados šis bija ekonomisko automašīnu (angļu: economy cars) tirgus.

Šīs pašas desmitgades beigās, dēļ ASV ekonomikas krituma, strauji pieauga (faktiski, pirmo reizi masveidā) ārzemju automašīnu imports — nelielas, salīdzinot ar vietējām, — kas lika lielajām Amerikas autobūves kompānijām pievērst uzmanību "kompaktajai" klasei. Kā rezultātā, 50. gadu pašās beigās (1960. modeļu gads, kas sākās 1959. gada rudenī) visas "Lielā trijnieka" kompānijas parādījās tirgū ar saviem kompaktklases automašīnu modeļiem. Izmēra ziņā tie bija diezgan pārāki par no Eiropas importētajiem, apmēram 4,5 — 4,8 m. Tie pēc izmēra atbilda lielajiem eiropiešu modeļiem.

Tomēr parastam tā laika amerikāņu pircējam tāds samazinājums likās nepieņemams, kaut arī kompaktklases automašīnas bija komerciāli veiksmīgākas un vairāk pārdotas. Tādēļ 60. gadu sākumā parādījās "vidusizmēra" (angļu: intermediate, mid-sized) automašīnas, pa vidu starp "pilnizmēra" un "kompaktajām.Tie bija aptuveni 5 metrus gari.

Amerikāņu "subkompakti" (angļu: sub-compact cars) parādījās 70. gadu sākumā, kā kārtējā atbilde eiropiešu un japāņu automašīnu importa pieaugumam, kā arī — 1973. gada benzīna krīzei. "Pilnizmēra" automašīnu garums uz šo laiku jau bija 5,8 — 6 metri, "vidusizmēra" — 5,3 — 5,4 metri, bet par "kompaktiem" sauca apmēram 5 metrus garas automašīnas.

70. gadu otrajā pusē sakarā ar degvielas krīzes pastiprināšanos tika pārskatīta klasifikācija, pēc kura pilnizmēra automašīnas tika izņemtas no ražošanas, to vietu aizņēma modeļi, kurus iepriekš uzskatīja par vidusizmēra, bijušie "kompakti" ieņēma vidusizmēra automašīnu vietu, utt. ASV pieņemts šo automašīnu izmēru samazināšanu saukt par Downsizing vai The Great Shrink. Toreiz izveidotā klasifikācija, bez lielām izmaiņām, tiek pielietota arī mūsdienās, kaut arī tika mēģināts pārskatīt šos kritērijus.

"Pilnizmēra" 1976. gada Chevrolet Caprice
Downsized 1978. gada Chevrolet Caprice.

Sākot ar 70. gadu beigām, Amerikā, automašīnu klasifikācija nonāca Vides aizsardzības aģentūras paspārnē — EPA (angļu: United States Environmental Protection Agency).

Situāciju sarežģīja tas, ka bez pašu automašīnām tirgū bija arī importa ražojuma. Piemēram, Honda Accord vēl 80. gados EPA klasificēja kā "kompaktu", bet mūsdienās — kā "vidusizmēra" automašīnu.

Mūsdienās ASV ražo tikai trīs "tradicionālos" pilnizmēra vieglo automašīnu modeļus — Ford Crown Victoria, Mercury Grand Marquis un Lincoln Town Car.

Tādas automašīnas, kā pēdējā Ford Taurus (bijušais Ford Five Hundred), Cadillac DTS, Buick Lucerne vai Chrysler 300 paaudze, kaut arī formāli (pēc salona lietderīgās platības) tiek pieskaitīti pie pilnizmēra klases, un ir daudz tuvāki "tradicionālajām" pilnizmēra automašīnām, salīdzīninājumā ar eiropiešu un japāņu lielās klases automašīnām — BMW 7 vai Lexus LS, kuri piekāpjas "tradicionālajām" automašīnām — garums 5,0 — 5,2 m pret 5,4 — 5,6 m, platums 1,8 — 1,9 m pret gandrīz 2,0 m.

Piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gs. 60.-70. gadu pilnizmēra automašīnas

19. gs. 60.-70. gadu vidusizmēra automašīnas

19. gs. 60.-70. gadu kompakti

19. gs. 70. gadu subkompakti

Mūsdienu pilnizmēra automašīnas

Mūsdienu vidusizmēra automašīnas

Mūsdienu kompakti

Mūsdienu subkompakti

Kanāda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanādā pieņemta klasifikācija, tuva amerikāņu, tikai salona apjomu mēra litros.

Klase Two-seater Subcompact car Compact car Mid-size car Full-size car
Salona apjoms nav noteikts līdz 2830 l 2830-3115 l 3115-3400 l vairāk par 3400 l

Japāna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Japanā ir pieņemta ļoti vienkārša klasifikācija:

  • Keijidosha (vieglā klase, kei-cars): šīm automašīnām ir daudz dažādas pielaides. Pašreiz šīs klases kritēriji — ne garāka par 3,4 m, ne platāka par 1,48 m, ne augstāka par 2 m un motors nav lielāks par 660 cm3. Šajā klasē ir pavisam nedaudz automašīnu, dēļ stingrā motora darba tilpuma ierobežojuma.
  • Small size vehicles, bieži tiek saukti par "5 number", dēļ prefiksu skaita numura zīmēs. Nav garāks par 4,7 m, platums līdz 1,7 m, augstums līdz 2 m un motora darba tilpums nav lielāks par 2000 cm3.
  • Normal size vehicles, vai "3 number", pie šīs klases tiek attiecināta automašīnas, kas garākas par 4,7 m, platākas par 1,7 m, augstākas par 2 m vai ar motoru, kura tilpums pārsniedz 2000 cm3.

Ķīna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klasifikāciju izstrādājusi China Automotive Technology and Research Center (CATARC) — tuva japāņu klasifikācijai, kaut arī pēc klašu nosaukumiem tuvāka Eiropas.

  • Small cars, vai A0-segment: garums līdz 4 m (apmēram atbilst Eiropas A un B).
  • Category A (A-segment): garums no 4 līdz 4,5 m, vai motora darba tilpums līdz 1600 cm3.
  • Category B (B-segment): garāki par 4,5 m ar motoru, kura darba tilpums ir virs 1600 cm3.
  • Multi-Purpose Vehicles, vai MPV: vairāk par divām sēdekļu rindām.
  • Sport Utility vehicles, vai SUVs: apvidus automašīnas.

Dažādu klasifikāciju attiecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra
Angļu valodā (Amerikā) Angļu valodā (Lielbritānijā) Latviešu valodā Segments[5] Euro NCAP Piemēri
Microcar Microcar, Bubble car Motorrati BMW Isetta, Smart Fortwo
City car Pilsētas automašīna A klase Supermini Daewoo Matiz, Renault Twingo, Toyota Aygo
Subcompact car Supermini Mazā klase B klase Hyundai Accent, Ford Fiesta, Opel Corsa
Compact car Small family car Golf-klase
Mazā vidējā
C klase Small family car Ford Focus, Toyota Corolla, VW Golf
Mid-size car Large family car Vidējā klase D- klase Large family car Ford Mondeo, Opel Vectra, Toyota Avensis, VW Passat
Entry-level luxury car Compact executive car Audi A4, BMW 3, Mercedes-Benz C-Class
Full-size car Executive car Pilnizmēra automašīna E klase Executive car Ford Crown Victoria, Holden Commodore, Opel Omega
Mid-size luxury car Bizness klase Audi A6, BMW 5, Mercedes-Benz E-Class
Full-size luxury car Luxury car Pārstāvnieciskā klase F klase Audi A8, BMW 7, Mercedes-Benz S-Class
Sports car Sports car Sporta klase S klase Chevrolet Corvette, Porsche 911
Grand tourer Grand tourer Gran Turismo klase Jaguar XK, Maserati GranTurismo
Supercar Supercar Bugatti Veyron, Ferrari Enzo
Convertible Convertible Kabriolets Mercedes CLK, Volvo C70, Volkswagen Eos
Roadster Roadster Rodsters Roadster sports Audi TT, BMW Z4, Porsche Boxster
Leisure activity vehicle M klase Small MPV Peugeot Partner, Škoda Roomster
Mini MPV Mikrovens Opel Meriva, Fiat Idea, Ford Fusion
Compact minivan Compact MPV, Midi MPV Kompaktvens Mazda5, Opel Zafira, Renault Scenic, VW Touran
Minivan Large MPV Minivens Large MPV Ford Galaxy, Toyota Previa, Renault Espace
Mini SUV Mini 4×4 J klase Small Off-Road 4×4 Toyota Rush, Daihatsu Terios, Mitsubishi Pajero iO , Suzuki Jimny
Compact SUV Compact 4×4 Maza apvidus automašīna Honda CR-V, BMW X3, Ford Explorer, Toyota RAV4
Coupe SUV Apvidus kupeja Isuzu VehiCROSS, SsangYong Actyon, BMW X6
Mid-size SUV Large 4×4 Vidēja apvidus automašīna Large Off-Road 4×4 BMW X5, Jeep Grand Cherokee, VW Touareg
Full-size SUV Liela apvidus automašīna Cadillac Escalade, Chevrolet Suburban, Range Rover, Toyota Land Cruiser
Pickup truck Pick-up Pikaps Pick-up Ford F-150, Mitsubishi L200, Nissan Navara

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]