Vilhelms I Hohencollerns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vilhelms I
Wilhelm I.
Kaiser Wilhelm I. .JPG
Vilhelms I 1884. gadā
Prūsijas karalis
Amatā
1861. gada 2. janvārī — 1888. gada 9. aprīlī
Priekštecis Frīdrihs Vilhelms IV
Pēctecis Frīdrihs III
Vācijas imperators
Amatā
1871. gada 18. janvārī — 1888. gada 9. martā
Priekštecis -
Pēctecis Frīdrihs III
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis
Priekštecis
Pēctecis

Dzimšanas dati 1797. gada 22. martā
Berlīne, Prūsijas karaliste
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1888. gada 9. martā
Berlīne, Vācijas impērija
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Šarlotenburgas pils, Berlīne, Karogs: Vācija Vācija
Dinastija Hohencollerni
Tēvs Frīdrihs Vilhelms III
Māte Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze (Mēklenburgas-Štrēlicas dinastija)
Dzīvesbiedrs(-e) Saksijas-Veimāras-Eizenahas Augusta (Saksijas-Veimāras-Eizenahas dinastija)
Bērni Frīdrihs III, Prūsijas princese Luīze
Paraksts Wilhelm I, German Emperor Signature.svg

Vilhelms I (vācu: Wilhelm I.; dzimis 1797. gada 22. martā, miris 1888. gada 9. martā) bija Hohencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840. gada līdz savai nāvei 1888. gadā.

Pateicoties kanclera Oto fon Bismarka politikai, Vilhelma I laikā notika Vācijas apvienošana - 1871. gada 18. janvārī pēc franču sakāves Francijas—Prūsijas karā Vilhelmu I Versaļas pilī kronēja kā pirmo Vācijas imperatoru.

Tēvs - Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III. Vilhelms I piedalījās Napoleona karos. Vilhelmam I bija vecākais brālis - kopš 1840. gada karalis Frīdrihs Vilhelms IV. 1857. gadā Frīdrihs Vilhelms IV cieta no insulta, kļuva valdīt nespējīgs, tāpēc Vilhelms I kļuva par reģentu, bet pēc brāļa nāves 1861. gadā - par karali.

1878. gadā pret imperatoru notika divi neveiksmīgi atentāti. Izmantojot tos par iemeslu, Reihstāgs pieņema Pretsociālistu likumus (Sozialistengesetze).