Vilis Derums
Vilis Derums (1899—1988), pseidonīms Vilis Zemgars, bija latviešu ārsts paleopatologs un rakstnieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1899. gada 11. aprīlī Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagasta Ķieģeļmuižas Šustēs (Podzēnos). Pirmā pasaules kara laikā viņš devās bēgļu gaitās uz Sibīriju, kur 1918. gadā eksternātā beidza Omskas ģimnāziju un ar Imantas pulku no Vladivostokas apkārt pasaulei 1920. gadā atgriezās Latvijā. 1920.—1926. gadā studēja medicīnu Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, 1924. gadā laikraksts "Jaunatnes Dzīve" publicēja viņa dzejoli "Uz Esplanādes". 1926. gadā sāka strādāt par ārstu Rēzeknē, 1927. gadā kļuva par 9. Rēzeknes kājnieku pulka ārstu leitnantu, 1931. gadā par Latgales artilērijas pulka ārstu.[1]
Dienēja Krustpils cietoksnī (pie nama Rīgas ielā 211 piemiņas plāksne) un Rīgā, 1940. gadā viņu paaugstināja par ārstu pulkvežleitnantu. 1940. gadā V. Derums publicēja monogrāfiju „Latviešu ķermeņa uzbūve laika perspektīvā”, kas izpelnījās Kultūras fonda godalgu.[2]
1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā viņu izsūtīja uz Sibīriju un līdz 1952. gadam ieslodzīja Jeņisejskas soda nometnē Krasnojarskas novadā. Pēc atbrīvošanas 1956. gadā strādāja par ārstu Rencēnos, tad Rīgā. Līdztekus piedalījās Zvejnieku kapulauka arheoloģiskajos izrakumos (1964—1978).
Pēc pensionēšanās 1967. gadā kļuva par Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta zinātnisko līdzstrādnieku, ar rentgenoloģiskām metodēm pētīja seno Baltijas iedzīvotāju kaulus. 1972. un 1984. gadā publicēja grāmatas par dzīvi akmens un bronzas laikmetā. Miris 1988. gada 2. augustā Rīgā, apglabāts Rīgas Pirmajos Meža kapos.[3]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Publicējis ap 160 zinātnisku rakstu un grāmatu par medicīnas vēstures jautājumiem. Dzejoļus publicējis periodikā un kopkrājumā "Pieci" (1926).
Zinātniskie darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latviešu ķermeņa uzbūve laika perspektīvā. Valters un Rapa. 1940.
- Дэрумс, Вилис Янович. Костная патология жителей Прибалтики по материалам археологических раскопок. 1966
- Дэрумс, Вилис Янович. Болезни и врачевание в древней Прибалтике. Изд-во Зинатне, Riga, 1970
- Extensive trepanation of the skull in ancient Latvia. Bulletin of the history of medicine, 53, 1979, 459
- Tautas veselība un dziedniecība senajā Baltijā. Zinātne, 1978. — 243 lpp.
- Baltijas sencilvēku slimības un tautas dziedniecība. Rīga: Zinātne, 1988. — 222 lpp.
Daiļliteratūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- garstāsts "Skarbajās sendienās" (Liesma, 1972)
- romāns "Kad mostas bronza" (Liesma, 1984)
- stāsts "Lāsumainais vilks" (žurnālā "Draugs" turpinājumos)
Nepublicēts stāsts "Pa šķēpiem cirsto ceļu", romāni "Dzīvības sargos", "Blāzma virs ūdens" un citi.[4]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis, piektā šķira (1934)
- Aizsargu Nopelnu krusts (1935)
- Paula Stradiņa balva (1985)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Arnis Vīksna. Pa ārstu takām. Rīga: Avots, 1990. 140.lpp.
- ↑ [1] Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”
- ↑ literatura.lv
- ↑ Indulis Buiķis. Paleopatologs Vilis Derums. Veselība, nr. 11, 01.11.1988.