Viljams Boings

Viljams Boings; William Boeing
Viljams Boings 1929. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1881. gada 1. oktobrī ; Detroita, Mičigana, ASV
Miris	1956. gada 28. septembrī (74 gadi); Sietla, Vašingtona, ASV
Pilsonība	ASV
Nodarbošanās	Aviokonstruktors

Viljams Edvards Boings (angļu: William Edward Boeing; dzimis 1881. gada 1. oktobrī, miris 1956. gada 28. septembrī) bija amerikāņu aviokonstruktors, dibinājis Boeing uzņēmumu. 1916. gadā Boings nodibināja uzņēmumu Pacific Aero Products Co, kas kopš 1961. gada ir pazīstams kā The Boeing Company. Boings arī uzkonstruēja vairākas uzņēmuma lidmašīnas.^[1]

Dzīves gājums

Boings dzimis Detroitā, Mičiganas štatā. Viņa māte Marija M. Ortmane bija no Vīnes, Austrijas, tēvs Vilhelms Boings bija kalnrūpniecības inženieris no Vācijas. Viņa tēvam piederēja mežu un derīgo izrakteņu platības Augšezera apkārtnē. Viljams Boings pēc atgriešanās no mācībām Šveicē, iestājās Jeilas Universitātē 1900. gadā, bet to pameta tieši pirms absolvēšanas.^[2] 1903. gadā Boings pievērsās kokmateriālu biznesam un pārcēlās uz Hoquiam' pilsētu, Vašingtonas štatā, lai iegādātos meža platības Grays Harborreģionā. Izmantojot jauno Panamas kanālu un izkonkurējot konkurentus, piegādāja kokmateriālus uzņēmumiem austrumu piekrastē.^[3]

Esot jau Greenwood Timber Company prezidenta amatā, Boings devās uz Sietlu, lai apmeklētu “Alaska-Yukon-Pacific” izstādi. Tur viņš pirmo reizi redzēja pilotējamu lidaparātu un kopš tā laika viņš sāka interesēties par aviāciju. Boings pabeidza pilotu skolu Losandželosā pie Glena L. Martina (Glenn L. Martin) un iegādājās vienu lidmašīnu no viņa. Viljams Boings vēlējās uzlabot sava hidroplāna lidmašīnas īpašības, tāpēc kopā ar savu draugu Džordžu Konrādu Vesterveltu (George Conrad Westervelt) nolēma to veikt. Drīz pēc tam Boings nolēma uzsākt aviobūvniecības biznesu un iegādājās vecas kuģu darbnīcas priekš lidmašīnu rūpnīcas pie Duwamish upes, netālu no Sietlas.^[4]

Boeing Aircraft dibināšana

1916. gadā Boings kopā ar savu draugu Džordžu dibināja Pacific Aero Products Co. Uzņēmuma pirmā lidmašīna bija Boeing modelis 1 (B&W hidroplāns). Kad ASV sāka iesaistīties Pirmajā pasaules karā 8. aprīļa 1917 gadā, mēnesi vēlāk īpašnieki nomainīja nosaukumu uz Boeing Airplane Company un pieņēma pasūtījumus no ASV armijas. Pēc kara beigām uzņēmums sāka koncentrēties uz komerciālo gaisa kuģu izveidi un nodrošināja aviopasta pakalpojumus. Izveidojot veiksmīgu aviopasta darbību un pasažieru pārvadājumus, attīstījās līdz ''United Airlines''^[2]

Boinga ģimene

1921. gadā Viljams Boings apprecēja Bērtu Mariju Poteri Pašhali (Bertha Marie Potter Paschall ) (1891-1977). Viņa iepriekš bija precējusies ar nekustamā īpašuma mākleru Netenjelu Pašhalu (Nathaniel Paschall), ar kuru dzemdēja divus dēlus, Netenjelu Jr. un Krenstenu. Abi dēli kļuva par Viljama Boinga audžu dēliem. Pārim arī bija kopīgs dēls Viljams E. Boings Jr. Audžubērni savu karjeru izvēlējās aviācijas būvniecībā, Viljams Boings jaunākais kļuva par privāto pilotu un rūpniecības nekustamo īpašumu attīstītājs.^[4]

Boeing grupas sabrukums

1934. gadā ASV valdība apsūdzēja Viljamu Boingu monopola konkurences likuma pārkāpšanā. Tajā pašā gadā “Air Mail” skandāls lika aviācijas uzņēmumiem atdalīt lidojumu operācijas no lidmašīnu ražošanas. Nozares darbība tika sadalītas trīs atsevišķās vienībās:

“United Aircraft Corporation”, paturot ražošanu ASV austrumos (tagad United Technologies Corporation).
“Boeing Airplane Company”, paturot ražošanu ASV rietumos, kas vēlāk kļuva “The Boeing Company”.
“United Airlines”, kas pārvaldīja lidojumu operācijas. Līdz Otrā pasaules kara sākumam, sadrustalotā aviācijas nozare nebija veiksmīga.^[2]

Atlikušie dzīves gadi

Boings devās pensijā no aviorūpniecības. Atlikušos dzīves gadus nodarbojās ar nekustamo īpašumu attīstību un tīrasiņu zirgu audzēšanu. Baidoties par iespējamām Otrā pasaules kara kaujām Klusā okeāna piekrastē, viņš iegādājās 260 ha saimniecības laukus Sietlas austrumos, kurus nosauca par “Aldarra”. Īpašums palika ģimenei, līdz lielākā daļa zemes tika izpārdotas un pārtapa par golfa laukumu 2001. gadā.^[5] Daļa zemes ar divām mājām, bija palicis ģimenei. Viljama savrupmāja “The Highlands” tika iekļauts Nacionālajā vēsturisko vietu sarakstā.

Viljams Boings mira 1956. gada 28. septembrī no sirdslēkmes, tikai trīs dienas pirms viņa 75. Dzimšanas dienas un gadu pirms pirmā veiksmīgā komerciālo reaktīvās pasažieru lidmašīnas palaišanas. Viņa pelni tika izkaisīti pie Britu Kolumbijas krastiem, kurš viņš bija pavadījis daudz sava laika ar savu bura jahtu.

1966. gadā Viljams Edvards Boings tika uzņemts Aviācijas slavas zālē.^[4]

Atsauces

↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 73. lpp.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 "Biography of William E. Boeing" (PDF). Boeing.
↑ The Panama Canal's unexpected winners, BBC Mundo, 4 July 2016
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 Brian, Schefke. "William Edward Boeing." In Immigrant Entrepreneurship: German-American Business Biographies, 1720 to the Present, vol. 4, edited by Jeffrey Fear. German Historical Institute. Last modified June 03, 2016.
↑ Raley, Dan (April 23, 2001). "From The Bunkers: It's an exclusive: Aldarra opens on May 4". Seattle Post-Intelligencer.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viljams Boings.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Biogrāfija

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 73. lpp.

[:0-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 "Biography of William E. Boeing" (PDF). Boeing.

[3] The Panama Canal's unexpected winners, BBC Mundo, 4 July 2016

[:1-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 Brian, Schefke. "William Edward Boeing." In Immigrant Entrepreneurship: German-American Business Biographies, 1720 to the Present, vol. 4, edited by Jeffrey Fear. German Historical Institute. Last modified June 03, 2016.

[5] Raley, Dan (April 23, 2001). "From The Bunkers: It's an exclusive: Aldarra opens on May 4". Seattle Post-Intelligencer.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]