Vilkacis

Vilkacis jeb vilkatis ir mitoloģisks cilvēks ar spēju pārvērsties par vilku vai kādu no vilkveidīgiem radījumiem, ar paša gribu, cita vilkača koduma dēļ vai lāsta iespaidā. Viduslaiku hroniķis Gervase Tilburijs sasaistīja pārvēršanos par vilkaci ar pilnmēnesi; lai gan ir pierādījumi, ka tāds pieņēmums pastāvēja jau sengrieķa Petroniusa rakstos.^{[nepieciešama atsauce]}

Vilkači ir populārs mūsdienu fantastiku grāmatu un filmu tēls.

Vilkači baltu zemēs

Olafa Magnusa darbā Historia de Gentibus Septentrionalibus citā starpā pieminēts, ka Prūsijā, Livonijā un Lietuvā mitinās daudz vilkaču. Pie kādas nopostītas pils uz Lietuvas, Žemaitijas un Kurzemes robežām (intra Lithuaniam, Samogethiam, ac Curoniam est paries quidam...) atrodas vilkaču galvenā pulcēšanās vieta, kur noteiktā dienā pulcējoties tūkstošiem vilkaču — starp tiem arī muižnieki.^[1] Pilnmēness naktī viņi lec pāri kādai sienai, bet tie, kas to nespēj, tiek izsmieti. Pēc pāris dienām viņi atkal pārvēršas par normāliem cilvēkiem.^[2]

Atsauces

↑ Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500—1600. Daugava, 1964. — 676 lpp.
↑ Historia de Gentibus Septentrionalibus. Liber XVIII, Cap. XLV: De ferocis hominum in lupos conuersorum^{[novecojusi saite]} (latīniski)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vilkacis

[1] Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500—1600. Daugava, 1964. — 676 lpp.

[2] Historia de Gentibus Septentrionalibus. Liber XVIII, Cap. XLV: De ferocis hominum in lupos conuersorum^{[novecojusi saite]} (latīniski)

[1]

[2]