Edgars Dunsdorfs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Edgars Dunsdorfs
Edgars Dunsdorfs
Personīgā informācija
Dzimis 1904. gada 20. novembrī
Saldus, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2002. gada 24. martā (97 gadi)
Melburna, Karogs: Austrālija Austrālija
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Vēsture
Alma mater Latvijas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Latvijas vēstures pētniecība
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis

Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks. Latvijas Universitātes (1943-1944), Baltijas universitātes (1946-1948) un Melburnas universitātes (1968) profesors. Viens no izcilākajiem latviešu vēsturniekiem, kas pētīja Latvijas tautsaimniecības un vispārējās vēstures problēmas novatoriskā tvērumā, ievadot uz skaitļiem dibinātas metodes.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1904. gada 20. novembrī Saldū dzirnavnieka un privātskolotājas ģimenē.[2] Mācījās Saldus pilsētas skolā (1913-1914) un elementārskolā. Pirmā pasaules kara dēļ mācības pārtrauca. Strādāja Saldus notāra kantorī, no 1920. gada kooperatīvā "Neatkarība" par mācekli, kantoristu, grāmatvedi. 1925. gadā viņu iesauca Latvijas armijā, dienesta laikā iestājās Latvijas kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā, ko beidza 1929. gadā. Latvijas skautu centrālās organizācijas žurnāla "Ugunskurs" redaktors (1926-1936). Strādāja par kantoristu Latvijas Piensaimniecības centrālās savienības birojā (LPCSB) un līdztekus studēja Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē (1929-1933). Pētīja Latvijas tautsaimniecības vēsturi Zviedrijas arhīvos Stokholmā, iegūstot ekonomikas maģistra grādu (1933).

Turpināja strādāt par LPCSB vekseļu nodaļas vadītāju un kā privātdocents 1937. gadā sāka vadīt vēstures metodoloģijas kursu Latvijas Universitātes studentiem. Kopš 1937. gada līdztekus arī Latvijas vēstures institūta līdzstrādnieks, no 1942. gada Latvijas saimniecības pētīšanas institūta vicedirektors. 1938. gadā viņu ievēlēja par LU docentu, 1939. gadā par ārkārtas profesoru, 1943. gadā par profesoru saimniecības vēsturē. Aizstāvēja ekonomikas doktora (Dr. oec.) grādu 1944. gadā un bija Tautsaimniecības fakultātes dekāns.

Otrā pasaules kara beigās profesors Dunsdorfs devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur strādāja Greifsvaldes saimniecības pētīšanas institūtā Rīgenes salā. 1945. gadā darbojās Lībekas latviešu ģimnāzijā. No 1946. līdz 1948. gadam bija viens no Baltijas universitātes rektoriem Hamburgā. 1948. gadā pārcēlās uz dzīvi Austrālijā, kur bija Melburnas Latviešu biedrības priekšnieks (1949-1950). 1956. gadā viņš ieguva tirdzniecības zinātņu maģistra grādu un 1957. gadā bija viesprofesors Kalifornijas universitātē Bērklijā ASV. No 1963. gada Edgars Dunsdorfs bija saimniecības vēstures nodaļas vadītājs Melburnas universitātē, 1968. gadā viņu ievēlēja par Melburnas universitātes profesoru, viņš pildīja arī universitātes Saimniecības vēstures nodaļas dekāna pienākumus. Kā Melburnas universitātes zinātniskais līdzstrādnieks turpināja arī Latvijas vēstures pētīšanu un uzrakstīja trīs apjomīgus sējumus par laika periodu no 1500. līdz 1800. gadam. Šajā laikā viņš bija zinātnisko rakstu krājuma „Archīvs” redaktors (1960-1993).[3]

Miris 2002. gada 24. martā Melburnā. Viņa pelnu urna apglabāta Raiņa kapos Rīgā, kur uzstādīts tēlnieka Induļa Rankas veidots piemineklis.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Edgars Dunsdorfs bija 59 grāmatu autors, starp kurām pazīstamākās ir:

  • "Uksenšernas Vidzemes muižu saimniecības grāmatas 1624.-1654." L.Ū. Studentu padomes grāmatnīcas izdevums, 1935. - 442 lpp.,
  • "Vidzemes arklu revīzijas 1601-1638". Latvijas Ūniversitāte, 1938. - 288 lpp.,
  • "Actus revisionis Livoniae 1638", 4. sējums, Inst. Historiae Latviae, 1941.,
  • "Die Bevölkerungszahl in Kurzeme"(Kurland)" im 16. Jahrhundert". Baltijas Universitāte, 1947. - 18 lpp. (vāciski),
  • "Der Grosse schwedische Kataster in Livland 1681-1710". Wahlström och Widstrand, 1950 (vāciski),
  • "Deviņvīru spēks". Daugava, 1956. - 289 lpp.,
  • "Historical Statistics; Acreage and Average Yield in Counties and Division: New South Wales, Victoria, South Australia, West Australia, 1792-1950". University of Melbourne, 1956 - 188 lpp. (angliski)
  • "The Australian wheat-growing industry, 1788-1948". University Press, 1956. - 547 lpp., (angliski)
  • "Turība un brīvība septiņpadsmitā gadsimteņa Latvijā: pētījumi un apcerējumi". Pilskalns, 1961. - 176 lpp.,
  • "Die finnische Militärkolonie von Wolmar: Ein Beitrag zur Entstehungsgeschichte der Hörigkeit". Baltisches Forschungsinstitut, 1962. - 25 lpp. (Commentationes Balticae), (vāciski)
  • "Latvijas vēsture 1600 – 1710". Daugava, 1962. - 588 lpp.,
  • "Latvijas vēsture 1500 – 1600". Daugava, 1964. - 812 lpp. (kopā ar A.Spekki),
  • "Rigaer Roggenpreise im 16. Jahrhundert: Ein Beitrag zur Geschichte der Preisrevolution". Baltisches Forschungsinstitut, 1964. - 21 lpp. (Commentationes Balticae), (vāciski)
  • "Heinrich von Stadens livländische Ortsnamen". 1964. - 11 lpp.,
  • "Die Gutsbesitzer in Kurland, Semgallen und Pilten am Anfang des 18. Jahrhunderts". Hirschheydt, 1965. - 31 lpp., (vāciski)
  • "Saktu stāsti: Latvijas vēsture jaunatnei". Kārļa Goppera Fonds, 1966. - 204 lpp.,
  • "Mūžīgais Latviešu karavīrs". Kārļa Goppera fonds, 1967. - 268 lpp.,
  • "Trešā Latvija". Kārļa Goppera fonds, 1968. - 236 lpp.,
  • "Raksti par latviskām problēmām, I." Latviešu apvienības Austrālijā zinātnes nozare, piedaloties Kārļa Zariņa fondam, 1969. - 164 lpp.,
  • "Raksti par latviskām problēmām, II." Latviešu apvienības Austrālijā zinātnes nozare, piedaloties Kārļa Zariņa fondam, 1971. - 232 lpp.,
  • "Raksti par latviskām problēmām, III." Latviešu apvienības Austrālijā zinātnes nozare, piedaloties Kārļa Zariņa fondam, 1975. - 176 lpp.,
  • "Tautas veselība". Pasaules brīvo latviešu apvienība un Kārļa Zariņa fonds, 1974. - 376 lpp.
  • "Latvijas vēsture 1710 - 1800". Daugava, 1973. - 667 lpp.,
  • "The Baltic dilemma: the case of the de jure recognition by Australia of the incorporation of the Baltic States into the Soviet Union". R. Speller, 1975 - 302 lpp., (angliski)
  • "Latvian Graduates of Universities and Colleges in the Free World, 1945-1975". Archīvs, 1978. - 360 lpp., (angliski),
  • "Pirmās Latviešu bībeles vēsture". Latviešu Ev.-Lut. Baznīca Amerikā, 1979. - 233 lpp.,
  • "Latvijas vēsture: skolām un pašmācībai". Amerikas latviešu apvienība, 1980. - 367 lpp.,
  • "The Livonian estates of Axel Oxenstierna". Almqvist & Wiksell International, 1981. - 248 lpp. (angliski)
  • "Muižas". Kārļa Zariņa Fonds, 1983. - 208 lpp.,
  • "Kurzemes karakartes: 17. un 18. gadsimtenī". Kārla Zariņa fonds, 1984. - 178 lpp.,
  • "Divas gudras latviešu galvas: muižu dibināšana zviedru Vidzemē". Daugava, 1986. - 112 lpp.,
  • "Lielvidzemes kartes (17. un 18. gadsimtenī)". Kārļa Zariņa fonds, 1986. - 247 lpp.,
  • "Latgales vēsturiskās kartes". Kārļa Zariņa fonds, 1991. - 392 lpp.,
  • "Kārļa Ulmaņa dzīve: ceļinieks, polītiķis, diktātors, moceklis". Zinātne, 1992. - 459 lpp.,
  • „Grāmata par Saldu”. Kārļa Zariņa fonds, 1995. - 328 lpp.,
  • "Latvijas vēstures atlants". Kārļa Zariņa fonds, 1998. - 260 lpp.,
  • "Saldenieks pasaules tālēs". Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. - 271 lpp.

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Edgars Dunsdorfs. Biobibliogrāfija". Sastādījis Andris Caune. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1999. - 122. lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Biogrāfija www.lza.lv ar Jāņa Stradiņa citātu: Viņš bija pats kritiskākais vēsturnieks, apšaubīja itin kā vispārzināmas patiesības, vēstures dogmas, tomēr allaž vadoties no vēstures patiesības un nākotnē dibināta latviešu patriotisma...
  2. Latvju enciklopēdija. 1.sējums, 534.lpp.
  3. Biogrāfija LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta datubāzē