Pilsētu ap 1. gadsimta vidu nodibināja imperators Klaudijs pēc Norikas provinces dibināšanas. Pilsētas apkaimē ieguva dzelzs rūdu, notika tirdzniecība ar zeltu un kalnu kristālu. No 334. gada Viruna bija kristiešu bīskpijas centrs, arī mūsdienās Viruna ir katoļu baznīcas titulārbīskapija. Pilsēta tika pamesta Lielās tautu staigāšanas laikā. No Virunas drupām nākuši akmeņi, kas viduslaikos kalpojusi kā tronis Karintijas firsta (kņaza) kronēšanas ceremonijā.