Vistu un zosu virskārta

Vikipēdijas lapa
Vistu un zosu virskārta
Galloanserae (Sclater, 1880)
Sarkanā savvaļas vista (Gallus gallus)
Sarkanā savvaļas vista (Gallus gallus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
KlasePutni (Aves)
ApakšklaseĪstie putni (Neornithes)
InfraklaseNeognati (Neognathae)
VirskārtaVistu un zosu virskārta (Galloanserae)
Iedalījums

2 mūsdienās dzīvojošas kārtas:

Vistu un zosu virskārta Vikikrātuvē

Vistu un zosu virskārta (Galloanserae) ir neognatu infraklses (Neognathae) putnu virskārta, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas kārtas[1] un vairākas izmirušas putnu grupas. Vistveidīgo kārta (Galliformes) un visas izmirušās putnu grupas, kas ir tuvāk radniecīgas vistveidīgajiem putniem, nevis zosveidīgajiem (Anseriformes) tiek apvienotas kopīgā kladā Pangalliformes.[2] Zosveidīgie un vistveidīgie putni ir samērā tuvu radniecīgi, ko apstiprina arī jaunākie DNS pētījumi.[3]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žagatzoss (Anseranas semipalmata)

Lai gan zoveidīgajiem un vistveidīgajiem putniem ir samērā atšķirīga ekoloģija un morfoloģija, kas ir atbilstoša putnu dzīves veidam, abām grupām joprojām ir vairākas kopīgas īpašības, kas apvieno ūdenī un uz sauszemes dzīvojošās vistu un zosu sugas. Abu grupu sugām ir raksturīga augsta dējība. Gan zosveidīgajiem, gan vistveidīgajiem putniem dējumā parasti ir vairāk kā 5 olas un ļoti bieži vairāk kā 10 olas.[4] Salīdzinoši, piemēram, baložveidīgie vai plēsīgie putni parasti dēj 2 olas, ļoti reti dējot vairāk olu. Lielākā daļa putnu sugu ir monogāmas, bet daļa šīs virskārtas sugu ir poligāmas.[5] Mazuļi pēc izšķilšanās ir ļoti labi attīstīti. Tie uzreiz spēj sekot līdzi saviem vecākiem, paši baroties un ūdensputnu sugu mazuļi dažu stundu vecumā prot peldēt un nirt. Mazuļus sedz labi attīstītas pūkas un tie pat spēj nelielus attālumus lidot, pametot ligzdu.

Starp dažādajām šīs grupas ģintīm ļoti bieži var novērot hibrīdus. Piemēram, pērļvistas ļoti viegli hibridizējas ar mājas vistām vai Indijas pāvu. Savstarpēji sugas nav tuvu radniecīgas, bet spēj radīt veslīgus pēcnācējus.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidu kliedzējzoss (Chauna torquata)
Sāmsalas dižpīle (Tadorna tadorna)
Dzeltenpaugura kokuvista (Crax daubentoni)

Vistu un zosu virskārta (Galloanserae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tolweb: Galloanserae
  2. Clarke, Julia A. (2004): Morphology, Phylogenetic Taxonomy, and Systematics of Ichthyornis and Apatornis (Avialae: Ornithurae)[novecojusi saite]
  3. Chubb, A. (2004): New nuclear evidence for the oldest divergence among neognath birds: the phylogenetic utility of ZENK(i). Molecular Phylogenetics and Evolution 30: 140-151
  4. Birds - Texas Master Naturalist
  5. Ferrebeekeeper: Fowl
  6. Kulikova, Irina V.; Drovetski, S.V.; Gibson, D.D.; Harrigan, R.J.; Rohwer, S.; Sorenson, Michael D.; Winker, K.; Zhuravlev, Yury N. & McCracken, Kevin G. (2005): Phylogeography of the Mallard (Anas platyrhynchos): Hybridization, dispersal, and lineage sorting contribute to complex geographic structure. Auk 122 (3): 949-965. [English with Russian abstract] DOI: 10.1642/0004-8038(2005)122[0949:POTMAP]2.0.CO;2

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]