Vistu un zosu virskārta
| Vistu un zosu virskārta Galloanserae (Sclater, 1880) | |
|---|---|
 Sarkanā savvaļas vista (Gallus gallus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Apakšklase | Īstie putni (Neornithes) |
| Infraklase | Neognati (Neognathae) |
| Virskārta | Vistu un zosu virskārta (Galloanserae) |
| Iedalījums | |
|
2 mūsdienās dzīvojošas kārtas:
| |
 Vistu un zosu virskārta Vikikrātuvē | |
Vistu un zosu virskārta (Galloanserae) ir neognatu infraklses (Neognathae) putnu virskārta, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas kārtas[1] un vairākas izmirušas putnu grupas. Vistveidīgo kārta (Galliformes) un visas izmirušās putnu grupas, kas ir tuvāk radniecīgas vistveidīgajiem putniem, nevis zosveidīgajiem (Anseriformes) tiek apvienotas kopīgā kladā Pangalliformes.[2] Zosveidīgie un vistveidīgie putni ir samērā tuvu radniecīgi, ko apstiprina arī jaunākie DNS pētījumi.[3]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lai gan zoveidīgajiem un vistveidīgajiem putniem ir samērā atšķirīga ekoloģija un morfoloģija, kas ir atbilstoša putnu dzīves veidam, abām grupām joprojām ir vairākas kopīgas īpašības, kas apvieno ūdenī un uz sauszemes dzīvojošās vistu un zosu sugas. Abu grupu sugām ir raksturīga augsta dējība. Gan zosveidīgajiem, gan vistveidīgajiem putniem dējumā parasti ir vairāk kā 5 olas un ļoti bieži vairāk kā 10 olas.[4] Salīdzinoši, piemēram, baložveidīgie vai plēsīgie putni parasti dēj 2 olas, ļoti reti dējot vairāk olu. Lielākā daļa putnu sugu ir monogāmas, bet daļa šīs virskārtas sugu ir poligāmas.[5] Mazuļi pēc izšķilšanās ir ļoti labi attīstīti. Tie uzreiz spēj sekot līdzi saviem vecākiem, paši baroties un ūdensputnu sugu mazuļi dažu stundu vecumā prot peldēt un nirt. Mazuļus sedz labi attīstītas pūkas un tie pat spēj nelielus attālumus lidot, pametot ligzdu.
Starp dažādajām šīs grupas ģintīm ļoti bieži var novērot hibrīdus. Piemēram, pērļvistas ļoti viegli hibridizējas ar mājas vistām vai Indijas pāvu. Savstarpēji sugas nav tuvu radniecīgas, bet spēj radīt veslīgus pēcnācējus.[6]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vistu un zosu virskārta (Galloanserae)
- kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
- †dzimta Brontornithidae
- †dzimta Dromornithidae
- †dzimta Gastornithidae
- Kliedzējzosu dzimta (Anhimidae)
- Pīļu dzimta (Anatidae)
- Žagatzosu dzimta (Anseranatidae)
- klada Pangalliformes
- kārta Vistveidīgie (Galliformes)
- †dzimta Paraortygidae
- †dzimta Quercymegapodiidae
- †dzimta Sylviornithidae
- Kokuvistu dzimta (Cracidae)
- Lielkājvistu dzimta (Megapodiidae)
- Fazānu virsdzimta (Phasianoidea)
- †dzimta Gallinuloididae
- Amerikas paipalu dzimta (Odontophoridae)
- Fazānu dzimta (Phasianidae)
- Pērļvistu dzimta (Numididae)
- †Austinornis
- †Archaealectrornis
- †Cyrtonyx
- †Linquornis
- †Archaeophasianus
- †Palaealectoris
- †Palaeoalectoris
- †Palaeonossax
- †Palaeortyx
- †Procrax
- †Shandongornis
- †Taoperdix
- kārta Vistveidīgie (Galliformes)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Tolweb: Galloanserae
- ↑ Clarke, Julia A. (2004): Morphology, Phylogenetic Taxonomy, and Systematics of Ichthyornis and Apatornis (Avialae: Ornithurae)[novecojusi saite]
- ↑ Chubb, A. (2004): New nuclear evidence for the oldest divergence among neognath birds: the phylogenetic utility of ZENK(i). Molecular Phylogenetics and Evolution 30: 140-151
- ↑ Birds - Texas Master Naturalist
- ↑ Ferrebeekeeper: Fowl
- ↑ Kulikova, Irina V.; Drovetski, S.V.; Gibson, D.D.; Harrigan, R.J.; Rohwer, S.; Sorenson, Michael D.; Winker, K.; Zhuravlev, Yury N. & McCracken, Kevin G. (2005): Phylogeography of the Mallard (Anas platyrhynchos): Hybridization, dispersal, and lineage sorting contribute to complex geographic structure. Auk 122 (3): 949-965. [English with Russian abstract] DOI: 10.1642/0004-8038(2005)122[0949:POTMAP]2.0.CO;2