Visvaldis Žanis Brizga
| ||||||||||||||
Visvaldis Žanis Brizga (segvārds Kārlis Krauja, 1926—1950) bija nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Zemgalē.
1949. gada 17. martā 760 vīru liela Valsts drošības ministrijas karaspēka vienība uzbruka Kārļa Kraujas partizānu nodaļas bunkuram Īles pagastā, kas atradās 300 metrus uz ziemeļiem no Priedaišu viensētas. Kaujas operācijas laikā nogalināja 15 partizānus un deviņus sagūstīja.[1]
Brizga tobrīd neatradās nometnē, bet krita kaujā 1950. gada 24. februārī Bergmaņu mājās Striķu ielā 33/35 Saldū, kuras aplenca ap 30 čekistu. Partizānu atkāpšanos no mājas bēniņu lūkas ar ložmetēja zalvēm sedza Līze Bergmane. Čekisti nogalināja partizānus Visvaldi Brizgu un Juri Krustu ("Arvīdu"), kā arī Leontīni Ezerkalni, Vili un Voldemāru Kuršinskus. Pēc aculiecinieku stāstītā, visu piecu nobendēto cilvēku līķus mēģināja sadedzināt degošo māju ugunī un pēc tam sakrāva rindā gandrīz vai ielas malā. Pēc tam tos aizveda nezināmā virzienā, un viņu kapavieta joprojām nevienam nav zināma. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kaujas vietā uzcēla pieminekli.[2]
Kārļa Kraujas īstais vārds kļuva zināms tikai 1996. gadā.[3] Lestenes Brāļu kapu piemiņas sienā atrodams uzraksts: Visvaldis Brizga 01.01.1926 — 24.02.1950.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Modris Zihmanis. Savas pārliecības dēļ 15 garus gadus bija spiests pavadīt padomju soda nometnēs nra.lv 2022. gada 4. septembrī
- ↑ Saldū piemin padomju čekas upurus gulags.wordpress.com
- ↑ «Partizānu kauja pret čekas karaspēku Striķu ielā: zināmais un nezināmais par 1950. gada notikumiem». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-02.
- ↑ cemety.lv