Vladislavs Tarnovskis
Jump to navigation
Jump to search
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts ![]() |
Vladislavs Tarnovskis (poļu: Władysław Tarnowski; dzimis 1836. gada 6. aprīlī, miris 1878. gada 19. aprīlī) bija 19. gadsimta poļu komponists un pianists, dzejnieks un dramaturgs, romantisma pārstāvis.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vladislavs Tarnovskis ir dzimis 1836. gada 4. jūnijā nelielā Rutēnijas ciematiņā Vrobleviceē. Viņa māte bija Ernestīna Tarnovska (1808—1840) un tēvs Valerians Tarnovskis (1811—1861). Tarnovskisam bija arī brālis — Staņislavs (1738—1909), saukts par "Biały", un arī māsa — Maria Jozefa (1840—1938).[1] Vladislavs Tarnovskis studēja jurisprudenci un filozofiju Jagaiļa Universitātē.[2]
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Klavieru mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Trois Mazurkas pour Piano, ap 1870.
- Chart sans paroles, 1870.
- Valse-poeme, 1870.
- Fantazie-Impromptu
- Impromptu „L’adieu de l’artiste”, yaklaşık 1870.
- Souvenir de la Canée,1870.
- Polonez dla Teofila Lenartowicza, 1872
- Grande Polonaise quasi rapsodie symphonique composée et dediée à son ami T. Lenartowicz, 1874.
- Sonate à son ami Br. Zawadzki, ap 1875.
- Extases au Bosphor, fantasie rapsodie sur les melodies orientales, op. 10, ap 1875.
- Marsz żałobny z osobnej całości symfonicznej poświęcony pamięci Augusta Bielowskiego, 1876.
- Ave Maria, 1876.
- Pensée funebre.
- Andantino pensieroso, 1878 (publicēts pēc nāves).
Noktirnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Nocturne dédié à sa soeur Marie,
- Nuit sombre.
- Nuit claire.
Kamermūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Quatour Re-majeur pour Deur Violons, Viola et Violonceller, 1874.
- Fantaisie quasi Sonate.
- Souvenir d’un ange, ap 1876.[3]
Mūzika orķestrim[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Symfonia d’un drammo d’amore, 1871.
- Karlińscy, 1874.
- Joanna Grey, 1875.
- Achmed oder der Pilger der Liebe veya Achmed, czyli pielgrzym miłości, (operā), 1875.
Dziesmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- A kto chce rozkoszy użyć, vai Jak to na wojence ładnie, 1863, (dziesmu vārdi: Władysław Tarnowski).
- Herangedämmert kam der Abend, (dziesmu vārdi: Heinrich Heine).
- Die Perle, (dziesmu vārdi: Władysław Tarnowski).
- Die Schwalben, (dziesmu vārdi: Władysław Tarnowski).
- Im Traum sah ich das Lieben, (dziesmu vārdi: Heinrich Heine).
- Ich sank verweint in sanften Schlummer vai Widzenie, (dziesmu vārdi: Władysław Tarnowski).
- Neig, o Schöne Knospe, (dziesmu vārdi: Mirza-Schaffy Vazeh).
- Kennst du die Rosen, ap 1870, (dziesmu vārdi: Władysław Tarnowski).
- Du Buch mit sieben Siegeln, ap 1870, (dziesmu vārdi: Ludwig Foglár).
- Ob du nun Ruhst, ap 1870, (dziesmu vārdi: Ludwig Foglár).
- Klänge Und Schmerzen, ap 1870, (dziesmu vārdi: Robert Hamerling).
- Nächtliche Regung, ap 1870, (şarkının metni: Robert Hamerling).
- Strofa dello Strozzi e la risposttadi Michalangelo, (dziesmu vārdi: Filippo Strozzi ve Michelangelo).
- Au soleil couchant, (dziesmu vārdi: Victor Hugo), 1873.
- Still klingt das Glöcklein durch Felder, vai Dźwięczy głos dzwonka przez pole, 1874, (şarkının metni: Władysław Tarnowski).
- Alpuhara, 1877, (dziesmu vārdi: Adam Mickiewicz).
- Mein kahn, pirms 1878, (dziesmu vārdi: Johann von Paümann ps. Hans Max).[4]
Drāmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Izaak, 1871.
- Karlinscy, 1874.
- Joanna Grey, 1874.
- Ostatnie sądy kapturowe, 1874.
- Finita la comedia, 1874.
Dzejas apjomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Poezye studenta (1, 2, 3, 4, 1863-1865).
- Krople czary, 1865.
- Szkice helweckie i Talia, 1868.
- Piołuny, 1869.
- Nowe Poezye, 1872.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ M.J. Minakowski Genealogia potomków Sejmu Wielkiego — Walerian Spycymir hr. Tarnowski z Tarnowa h. Leliwa (ID: 5.489.17)
- ↑ Agaton Giller O Władysławie hr. Tarnowskim, „Ruch Literacki”, 1878 — 22, 348 lpp.
- ↑ Utwory instrumentalne Władysława Tarnowskiego Warszawa-Łódź, 2018, ISBN 9788394567415.
- ↑ Pieśni niemieckie Władysława Tarnowskiego, Warszawa-Łódź, 2017, ISBN 9788394567408.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vladislavs Tarnovskis.
|