Voiniča manuskripts ir ilustrēts kodekss, kas sarakstīts ar roku pašlaik nezināmā rakstu sistēmā. Materiāls, uz kura tas rakstīts, tiek datēts ar 15. gadsimta pirmo pusi. Iespējams, sarakstīts Ziemeļitālijā renesanses laikā. Manuskripts nosaukts Vilfrīda Voiniča, kas to iegādājās 1912. gadā, vārdā. Kopš 1969. gada atrodas Jeila Universitātes bibliotēkā.[1]
Dažas lapas laika gaitā ir pazudušas, ir palikušas aptuveni 240 lapas. Teksts rakstīts no kreisās uz labo pusi, lielākajā daļā lapu ir arī ilustrācijas vai diagrammas. Dažas lapas ir salokāmas. Manuskriptu ir pētījuši vairāki profesionāli kriptogrāfi, kā arī amatieri.[2] Līdz šim nevienam nav izdevies atšifrēt tekstu. Voiniča manuskripts kļuvis par slavenu gadījumu kriptogrāfijas vēsturē. Ir tikuši izteikti minējumi, ka manuskripts domāts kā joks,[nepieciešama atsauce] tomēr teksta valodnieciskā analīze liecina, ka teksta struktūra atbilst dabiskajām valodām.[3]
.jpg)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Voiniča manuskripts.
