Vostok (kosmosa kuģis)
Vostok (krievu: Восток — 'austrumi') bija pirmo PSRS kosmosa kuģu sērija 1960. gados.
Kosmiskais aparāts sākotnēji tika iecerēts, lai to varētu izmantot spiegošanas mērķiem: uzņemtās fotofilmas tiktu atgrieztas nolaižamajā aparātā (Zeņit). Galvenais konstruktors šo konstrukciju izveidoja tādu, ka ar to varētu lidot un atgriezties uz zemi arī cilvēks. Tikai šī projekta militārā prioritāte ļāva gūt atbalstu no valsts augstākajām institūcijām.
Konstrukcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kosmiskā kuģa kopējā masa sasniedza 4,73 tonnas, garums (bez antenām) — 4,4 m., maksimālais diametrs — 2,43 m.
Vostok sastāvēja no lodveida nolaižamā aparāta un koniska instumentu nodalījuma. Nolaižamais aparāts bija 2,3 m diametrā un ar 2,46 t masu. Tajā atradās katapultējamais krēsls, ar kuru kosmonauts varēja katapultēties starta laikā, ja notiktu nesējraķetes avārija. Tāpat katapultēšanos izmantoja nolaišanās laikā, jo nolaižamais aparāts nebija apgādāts ar mīkstās piezemēšanās sistēmu. 7 km augstumā kosmonauts katapultējās, un nolaidās uz zemes ar izpletni. Instrumentu nodalījums bija 2,43 m diametrā un 2,25 m garumā ar masu 2,27 t. Tajā atradās bremzēšanas dzinējsistēma un degvielas tvertnes.
Versijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vostok 1K
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vostok 1K bija prototipa kosmiskais aparāts. To izmantoja, lai izmēģinātu pamatsistēmas un pārbaudītu izvelēto koncepciju.
Vostok 2K
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vostok 2K bija foto un radiosignālu izlūkošanas aparāts.
Vostok 3KA
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vostok 3KA izmantoja tieši cilvēku lidojumiem (pirmie divi bija bezpilota izmēginājumu lidojumi). Pavisam veikti seši kosmonautu lidojumi.
Vostok lidojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bezpilota lidojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kosmosa kuģis |
Sērijas numurs |
Misija | Starts | Nesējs | Ilgums | Nolaišanās | Derīgā krava | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1KP | 1 | Korabļ-Sputņik 1 | 1960. gada 15. maijā | 8K72 | ~5 gadi | Pacēlās augstākā orbītā | ||
1K | 1 | Korabļ-Sputņik | 1960. gada 28. jūlijā | 8K72 | 0 d | Suņi Čaika un Ļisička | Nesējraķetes avārijas dēļ tika iznīcināts | |
1K | 2 | Korabļ-Sputņik 2 | 1960. gada 19. augustā | 8K72 | 1 d 2 h | 1960. gada 20. augustā | Suņi Strelka un Belka | Pirmās dzīvās būtnes pēc orbitala lidojuma atgrieztas uz zemi |
1K | 3 | Korabļ-Sputņik 3 | 1960. gada 1. decembrī | 8K72 | 1 diena | Suņi Pčolka un Muška | Bremzēšanas manevra kļūmes dēļ sadega atmosfērā | |
1K | 4 | Korabļ-Sputņik | 1960. gada 22. decembrī | 8K72K | ~5 min | 1960. gada 22. decembrī | Suņi Damka un Krasavka | Kosmosa kuģis atdalījās priekšlaicīgi un nolaidās ar izpletni |
3KA | 1 | Korabļ-Sputņik 4 | 1961. gada 9. martā | 8K72K | 1 h 41 min | 1961. gada 9. martā | Kosmonauta makets, suns Černuška | Kosmosa kuģa cilvēkam izmēģinājums |
3KA | 2 | Korabļ-Sputņik 5 | 1961. gada 25. martā | 8K72K | 1 h 46 min | 1961. gada 25. martā | Kosmonauta makets, suns Zvjozdočka | Pēdējais izmēģinājums pirms cilveka lidojuma |
Pilotējamie lidojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kosmosa kuģis |
Sērijas numurs |
Misija | Starts | Nesējs | Ilgums | Nolaišanās | Apkalpe | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
3KA | 3 | Vostok-1 | 1961. gada 12. aprīlī | 8K72K | 1 h 48 min | 1961. gada 12. aprīlī | Jurijs Gagarins | Pirmais cilvēks kosmosā |
3KA | 4 | Vostok-2 | 1961. gada 6. augustā | 8K72K | 1 d 1 h 18 min | 1961. gada 7. augustā | Germans Titovs | Pirmā pilna diena kosmosā |
3KA | 5 | Vostok-3 | 1962. gada 11. augustā | 8K72K | 3 d 22 h 22 min | 1962. gada 15. augustā | Andrijans Nikolajevs | Pirmais vienlaicīgs divu kosmosa kuģu lidojums |
3KA | 6 | Vostok-4 | 1962. gada 12. augustā | 8K72K | 2 d 22 h 56 min | 1962. gada 15. augustā | Pāvels Popovičs | Pirmais vienlaicīgs divu kosmosa kuģu lidojums |
3KA | 7 | Vostok-5 | 1963. gada 14. jūnijā | 8K72K | 4 d 23 h 7 min | 1963. gada 19. jūnijā | Valērijs Bikovskis | Ilgākais lidojums kosmosā |
3KA | 8 | Vostok-6 | 1963. gada 16. jūnijā | 8K72K | 2 d 22 h 50 min | 1963. gada 19. jūnijā | Valentīna Tereškova | Pirmā sieviete kosmosā |