25. marts
Jump to navigation
Jump to search
25. marts ir gada 84. diena pēc Gregora kalendāra (85. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 281 dienas.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 708 . — Konstantīns tika iesvētīts par pāvestu.
- 1655. — Kristiāns Heigenss (Christiaan Huygens) atklāja Saturna lielāko pavadoni Titānu.
- 1821. — Grieķija pasludināja neatkarību no Osmaņu impērijas, tādējādi uzsākot Grieķu neatkarības karu.
- 1857. — patentēts fonogrāfs.
- 1918. — dibināta Baltkrievijas Tautas Republika.
- 1924. — Grieķija pasludināja republiku.
- 1941.:
- Otrais Pasaules karš: Dienvidslāvijas Karaliste pievienojās Ass valstīm.
- Latvijā lats un Lietuvā lits tika nomainīts pret PSRS rubli.
- 1949. — Padomju Savienība veica masveida deportācijas no Baltijas valstīm. No Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tika izvesti vairāk kā 92 000 cilvēku (no Latvijas ~43 000).
- 1954. — PSRS atzina Austrumvācijas suverenitāti, atstājot padomju bruņotos spēkus valstī.
- 1957. — dibināta Eiropas Ekonomikas kopiena (dalībvalstis: Rietumvācija, Francija, Itālija, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga).
- 1988. — Sveču demonstrācija Bratislavā, kurā piedalījās vairāk kā desmit tūkstoši cilvēku.
- 1992. — kosmonauts Sergejs Krikaļovs atgriezās uz zemes pēc 747 dienu uzturēšanās stacijā Mir.
- 1996. — Turcijā tika nodibināta Turcijas Darba partija,
- 2009. — par Lihtenšteinas premjerministru kļuva Klauss Čučers.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1133. — Henrijs II (Henry II), Anglijas karalis (miris 1189.)
- 1479. — Vasilijs III (Василий III), Maskavas lielkņazs (miris 1533.)
- 1767. — Joahims Mirats (Joachim Murat), franču maršals (miris 1815.)
- 1834. — Viljams Moriss (William Morris), angļu mākslinieks (miris 1896.)
- 1857. — Ogists Serurjē (Auguste Serrurier), franču loka šāvējs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (miris nav zināms)
- 1876. — Ērvings Baksters (Irving Baxter), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions augstlēkšanā un kārtslēkšanā (miris 1957.)
- 1878. — Františeks Janda-Suka (František Janda-Suk), čehu vieglatlēts un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1955.)
- 1881. — Bēla Bartoks (Bartók Béla), ungāru komponists, pianists un folkloras vācējs (miris 1945.)
- 1911. — Džeks Rūbijs (Jack Ruby), Lī Hārvija Osvalda slepkava (miris 1967.)
- 1914. — Normans Borlougs (Norman Borlaug), ASV agronoms, humānists (miris 2009.)
- 1926. — Aleksejs Apīnis, latviešu grāmatzinātnieks, literatūrvēsturnieks un pedagogs (miris 2004.)
- 1928. — Džeimss Lovels (Jim Lovell), ASV kosmonauts
- 1942. — Ričards O'Braiens (Richard O'Brien), angļu aktieris un rakstnieks
- 1947. — Eltons Džons (Elton John), angļu mūziķis
- 1956. — Jefims Šifrins (Ефим Залманович Шифрин), PSRS / Krievijas aktieris
- 1958. — Jānis Vanags, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps
- 1965.:
- Sāra Džesika Pārkere (Sarah Jessica Parker), ASV aktrise
- Stefka Kostadinova (Стефка Костадинова), bulgāru augstlēcēja
- 1977. — Egidijs Bauba (Egidius Bauba), lietuviešu hokejists
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 752. — Stefans, trīs dienas pēc savas ievēlēšanas par pāvestu
- 1751. — Frederiks I, Zviedrijas karalis (dzimis 1676.)
- 1801. — Novāliss (Novalis), vācu rakstnieks un filozofs (dzimis 1772.)
- 1907. — Ernests fon Bergmanis (Ernst Gustav Benjamin von Bergmann), vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors (dzimis 1836.)
- 1914. — Frederiks Mistrāls (Frederic Mistral), provansiešu rakstnieks (dzimis 1830.)
- 1918. — Klods Debisī (Claude Debussy), franču komponists (dzimis 1862.)
- 1941. — Kārlis Goppers, latviešu ģenerālis (dzimis 1876.)
- 1973. — Jānis Zābers, latviešu operdziedātājs (dzimis 1935.)
- 1975. — Saūda Arābijas karalis Faizals (dzimis 1906.)
- 1991. — Marsels Lefevrs — RKB arhibīskaps (dzimis 1905.)
- 2000. — Helēna Mārtina (Helen Martin), ASV aktrise (dzimusi 1909.)
Svētku un piemiņas dienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Latvijā — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena; Māras diena
- Grieķijā — Neatkarības diena.
- Zviedrijā — Starptautiskā vafeļu diena
|