25. marts

25. marts ir gada 84. diena pēc Gregora kalendāra (85. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 281 dienas.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

708 . — Konstantīns tika iesvētīts par pāvestu.
1655. — Kristiāns Heigenss (Christiaan Huygens) atklāja Saturna lielāko pavadoni Titānu.
1821. — Grieķija pasludināja neatkarību no Osmaņu impērijas, tādējādi uzsākot Grieķu neatkarības karu.
1857. — patentēts fonogrāfs.
1918. — dibināta Baltkrievijas Tautas Republika.
1924. — Grieķija pasludināja republiku.
1941.:
- Otrais Pasaules karš: Dienvidslāvijas Karaliste pievienojās Ass valstīm.
- Latvijā lats un Lietuvā lits tika nomainīts pret PSRS rubli.
1949. — Padomju Savienība veica masveida deportācijas no Baltijas valstīm. No Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tika izvesti vairāk kā 92 000 cilvēku (no Latvijas ~43 000).
1954. — PSRS atzina Austrumvācijas suverenitāti, atstājot padomju bruņotos spēkus valstī.
1957. — dibināta Eiropas Ekonomikas kopiena (dalībvalstis: Rietumvācija, Francija, Itālija, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga).
1988. — Sveču demonstrācija Bratislavā, kurā piedalījās vairāk kā desmit tūkstoši cilvēku.
1992. — kosmonauts Sergejs Krikaļovs atgriezās uz zemes pēc 747 dienu uzturēšanās stacijā Mir.
1996. — Turcijā tika nodibināta Turcijas Darba partija,
2009. — par Lihtenšteinas premjerministru kļuva Klauss Čučers.

1133. — Henrijs II (Henry II), Anglijas karalis (miris 1189.)
1479. — Vasilijs III (Василий III), Maskavas lielkņazs (miris 1533.)
1767. — Joahims Mirats (Joachim Murat), franču maršals (miris 1815.)
1834. — Viljams Moriss (William Morris), angļu mākslinieks (miris 1896.)
1857. — Ogists Serurjē (Auguste Serrurier), franču loka šāvējs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (miris nav zināms)
1881. — Bēla Bartoks (Bartók Béla), ungāru komponists, pianists un folkloras vācējs (miris 1945.)
1911. — Džeks Rūbijs (Jack Ruby), Lī Hārvija Osvalda slepkava (miris 1967.)
1914. — Normans Borlougs (Norman Borlaug), ASV agronoms, humānists (miris 2009.)
1926. — Aleksejs Apīnis, latviešu grāmatzinātnieks, literatūrvēsturnieks un pedagogs (miris 2004.)
1928. — Džeimss Lovels (Jim Lovell), ASV kosmonauts
1942. — Ričards O'Braiens (Richard O'Brien), angļu aktieris un rakstnieks
1947. — Eltons Džons (Elton John), angļu mūziķis
1956. — Jefims Šifrins (Ефим Залманович Шифрин), PSRS / Krievijas aktieris
1958. — Jānis Vanags, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps
1965.:
- Sāra Džesika Pārkere (Sarah Jessica Parker), ASV aktrise
- Stefka Kostadinova (Стефка Костадинова), bulgāru augstlēcēja
1977. — Egidijs Bauba (Egidius Bauba), lietuviešu hokejists

752. — Stefans, trīs dienas pēc savas ievēlēšanas par pāvestu
1751. — Frederiks I, Zviedrijas karalis (dzimis 1676.)
1801. — Novāliss (Novalis), vācu rakstnieks un filozofs (dzimis 1772.)
1907. — Ernests fon Bergmanis (Ernst Gustav Benjamin von Bergmann), vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors (dzimis 1836.)
1914. — Frederiks Mistrāls (Frederic Mistral), provansiešu rakstnieks (dzimis 1830.)
1918. — Klods Debisī (Claude Debussy), franču komponists (dzimis 1862.)
1941. — Kārlis Goppers, latviešu ģenerālis (dzimis 1876.)
1973. — Jānis Zābers, latviešu operdziedātājs (dzimis 1935.)
1975. — Saūda Arābijas karalis Faizals (dzimis 1906.)
1991. — Marsels Lefevrs — RKB arhibīskaps (dzimis 1905.)
2000. — Helēna Mārtina (Helen Martin), ASV aktrise (dzimusi 1909.)