Vēršu cilts
| Vēršu cilts Bovini (Gray, 1821) | |
|---|---|
.jpg) Sumbrs (Bison bonasus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Apakškārta | Atgremotāju apakškārta (Ruminantia) |
| Dzimta | Dobradži (Bovidae) |
| Apakšdzimta | Vēršu apakšdzimta (Bovinae) |
| Cilts | Vēršu cilts (Bovini) |
| Iedalījums | |
| |
 Vēršu cilts Vikikrātuvē | |
Vēršu cilts (Bovini) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) vēršu apakšdzimtas (Bovinae) ciltīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla). Tā apvieno 14 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 5 ģintīs. Pazīstamākās sugas ir ūdens bifelis, bizons, jaks un sumbrs.
Daudzas vēršu cilts sugas gadu gaitā ir tikušas domesticētas. Liellops (Bos primigenius taurus) ir izmirušā savvaļas taura pasuga, mūsdienās tas tiek audzēts visā pasaulē, lai iegūtu gaļu, ādu un pienu. Citas domesticētās sugas ir ūdens bifelis (Bubalus bubalis), jaks (Bos grunniens), bantengs (Bos javanicus) un mājas gaurs (Bos frontalis).[1]
Vēršu cilts savvaļas sugas dzīvo Āfrikā, Āzijā, Eiropā un Ziemeļamerikā.
Evolūcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēršu cilts tuvākie radinieki ir dižantilopju cilts (Strepsicerotini). Kopīgais priekštecis visām vēršu dzimtas sugām dzīvoja pirms 5—8 miljoniem gadu. Pirmie no kopējās saimes nodalījās bifeļi (Bubalus) un Āfrikas bifeļi (Syncerus), tad sekoja vēršu ģints (Bos).[2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēršu cilts dzīvniekiem ir raksturīgs izteikts dzimumu dimorfisms. Tie ir lieli, masīvi un smagi dzīvnieki. Gaurs (Bos gaurus) ir ne tikai lielākais vēršu ciltī, bet tas ir lielākais dobradžu dzimtas dzīvnieks. Tas var svērt vairāk kā 1 tonnu, un tā augstums skaustā sasniedz 2,2 metri.[3] Vēršu cilts visām sugām abiem dzimumiem ir ragi, bet tēviņu ragi ir lielāki un masīvāki.[1]
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vēršu cilts (Bovini)
- ģints Āfrikas bifeļi (Syncerus)
- Āfrikas bifelis (Syncerus caffer)
- ģints Bifeļi (Bubalus)
- Āzijas ūdens bifelis (Bubalus arnee)
- †Eiropas ūdens bifelis (Bubalus murrensis)
- †Īsragu ūdens bifelis (Bubalus mephistopheles)
- Kalnu bifelis (Bubalus quarlesi)
- Mindoras bifelis (Bubalus mindorensis)
- †Pundurbifelis (Bubalus cebuensis)
- Sulavesi bifelis (Bubalus depressicornis)
- Ūdens bifelis (Bubalus bubalis)
- ģints Bizoni (Bison)
- Amerikas bizons (Bison bison)
- †Senais bizons (Bison antiquus)
- †Stepes bizons (Bison priscus)
- Sumbrs (Bison bonasus)
- †ģints Milzu bifeļi (Pelorovis)
- †Milzu bifelis (Pelorovis antiquus)
- ģints Vērši (Bos)
- Bantengs (Bos javanicus)
- Gaurs (Bos gaurus)
- Indoķīnas pelēkais vērsis (Bos sauveli)
- Jaks (Bos mutus)
- Mājas gaurs (Bos frontalis)
- †Taurs (Bos primigenius)
- †Bos palaesondaicus
- ģints Vjetnamas vērši (Pseudoryx)
- Vjetnamas vērsis (Pseudoryx nghetinhensis)
- ģints Āfrikas bifeļi (Syncerus)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Subfamily Bovinae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 3. februārī.
- ↑ Phylogenetic reconstruction and the identification of ancient polymorphism in the Bovini tribe
- ↑ «ARKIve: Gaur (Bos gaurus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. janvārī. Skatīts: 2011. gada 3. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vēršu cilts.