Wingolf

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
ģērbonis

Wingolf („Wingolfsbund“) ir jumta organizācija kristīgām, konfesionālām, krāsas nēsājošām studentu apvienībām. Tā tika dibināta Tīringenē (Vācija) 1844. gadā, padarot to par vecāko korporācijuo apvienību. Tā tiek uzskatīta arī par vienu no pirmajām starpkonfesionālajām ekumeniskajām kopienām. Wingolfsbund ir biedri galvenokārt Vācijā, bet arī Austrijā un Igaunijā (Arminia Dorpatensis). Wingolfsbunds sevi uzskata par vīriešu apvienību.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Wingolf asociācijas moto ir Δι ’ἑνὸς πάντα -„ Di henòs pánta ”(grieķu valodā visi (Jēzus) visi - Filipiešiem 4:13). Vingolfa principi ir kristīgā reliģija, dzīves līguma princips un korporatīvā forma. Vingolfs vienmēr ir noraidījis dueļus un menzūras. Šī ir pirmā korporāciju apvienība, kurai ir šāda attieksme. Wingolfsbunda un tās apvienības uzskata sevi par politiski un konfesionāli neatkarīgām.

Krāsas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Wingolf krāsas ir melnas, baltas un zeltas. Tas atgriežas pie imperatora barona Heinriha Frīdriha Karla vom und zum Šteina, kurš šīs krāsas ieteica kā topošās Vācijas nacionālās krāsas 1814. gadā. Droši vien viņa draugs Ernsts Morics Ārndts ieteica šo trīskrāsu Bonnas Vingolfam, kas ir vecākā apvienība Wingolfsbundā, tā ka pēdējās krāsas pirmoreiz pielietoja 1845. gadā. Vingolfs no ārpuses norobežojās no revolucionārākā vācu brālības meln-sarkanā zelta. Mūsdienās šīs krāsas valkā apmēram divas trešdaļas Wingolfs asociāciju. Īpaša iezīme ir Arminia Dorpatensis, kuras krāsas ir melnas, baltas un vecas zeltas. Citas wingolf asociācijas parasti atšķiras vēsturisku vai lokālu iemeslu dēļ.

Līguma ģerbonī uz melnas un baltas zemes redzams zeltīts peldošs krusts (kā Jeruzalemes krusta vienkāršojums), kas sadalīts pa diagonāli pa labi. Asociācijas Wingolf ģerbonim ir faktiskā Jeruzalemes krusta forma, kā rezultātā tiek izveidota īpaša heraldiskā baltā zelta forma (metāls pret metālu).

Visi Wingolf asociācijas dalībnieki nēsā tā saukto federālo piespraudi. Federālās tapas galā ir mazs gredzens, un to nēsā uz kreisā atloka.

Wingolf federālā dziesma ir „Es steht auf festem Grunde“ („Tas stāv uz cietas virsmas“). Dziesmu ar pieciem sitieniem 1867. gadā komponēja Erlangena Vingolfa austeres Viktors fon Štrauss un Tornijs, pamatojoties uz Johana Frīdriha Reihardta melodiju.

Vartburgas festivāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vingolfa asociācijas ir tikušās ik pēc diviem gadiem nedēļā pēc Vasarsvētkiem kopš 1850. gada un kopš 1951. gada Wingolfa Wartburg festivāla augšāmcelšanās dienā. Kopš 1991. gada tas atkārtojas Eizenahā, daļēji Vartburgā, kur dzīvoja svētā Elizabete no Tīringenes un Mārtiņš Luters tulkoja Bībeli. Tas ir jānošķir no Vācijas brālības festivāls, kas notiek arī pie Wingolfa federālajiem svētkiem Eizenaha.

Slaveni dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pauls Tillihs (1886. gada 20. augustā–1965. gada 22. oktobrī) bija vācu/amerikāņu teologs un kristīgā eksistenciālisma filozofs
  • Lauri Husars (dzimis 1973. gada 4. septembrī) ir igauņu žurnālists

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Hans Waitz: Geschichte des Wingolfbundes aus den Quellen mitgeteilt und dargestellt. Waitz, Darmstadt 1896, 2. Auflage 1904, 3. Auflage 1926.
  • Hans Waitz (Hrsg.): Geschichte der Wingolfsverbindungen. Waitz, Darmstadt 1913.
  • Otto Imgart: Der Wingolfsbund in Vergangenheit und Gegenwart. In: Das Akademische Deutschland. Bd. 2: Die deutschen Hochschulen und ihre akademischen Bürger. Berlin 1931.
  • Hugo Menze, Hans-Martin Tiebel: Geschichte des Wingolfs 1917–1970. Lahr 1971.
  • Verband Alter Wingolfiten (Hrsg.): Geschichte des Wingolfs 1830–1994. 5. Auflage. Detmold 1998.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]