Pāriet uz saturu

Zīmju valoda

Vikipēdijas lapa
Divi zīmju valodas tulki, kas strādā skolā
Preservation of the Sign Language (1913)

Zīmju valoda (agrāk saukta arī par žestu valodu) ir valoda, kas skaņu vietā izmanto žestus, ķermeņa valodu un lūpu formas. Runātāja doma tiek izteikta, vienlaikus kombinējot delnu, roku un ķermeņa kustības un sejas izteiksmi jeb mīmiku. Zīmju valodas parasti attīstās nedzirdīgo kopienās, kurās bez pašiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem parasti iekļaujas arī tulki, pedagogi un nedzirdīgo draugi un ģimenes locekļi.

Tāpat kā ar mutvārdu valodām, zīmju valodas dažādos pasaules reģionos atšķiras. Arī Latvijā ir sava latviešu zīmju valoda. Zīmju valodas var atšķirties neatkarīgi no attiecīgās kopienas runas valodas, piemēram, ASV lietotā amerikāņu zīmju valoda ir pilnībā atšķirīga no britu vai austrāliešu zīmju valodas, kaut gan visās šajās zemēs pamatvaloda ir angļu. Neskatoties uz to, valodās ir daudz kopējo pamatprincipu un saziņa starp dažādu tautu nedzirdīgajiem ir ievērojami vienkāršāka, nekā starp dažādās valodās runājošajiem.

Ir daudz dažādu zīmju valodu, kuru lietotāji savstarpēji nevar viegli sazināties. Lai atvieglotu saziņu starp dažādu tautību nedzirdīgajiem un citiem zīmju valodas lietotājiem, laika gaitā izveidojusies starptautiskā zīmju valoda jeb starptautiskās zīmes, kuras plaši tiek izmantotas tādos forumos kā Pasaules nedzirdīgo federācijas kongresi vai Nedzirdīgo olimpiskās spēles.


Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]