Zaļās dzilnas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zaļās dzilnas
Picus (Linnaeus, 1758)
Zaļā dzilna (Picus viridis)
Zaļā dzilna (Picus viridis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaDzilnveidīgie (Piciformes)
DzimtaDzilnu dzimta (Picidae)
ApakšdzimtaDzilnu apakšdzimta (Picinae)
ĢintsZaļās dzilnas (Picus)
Zaļās dzilnas Vikikrātuvē

Zaļās dzilnas (Picus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tās sastopamas Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Zaļās dzilnas ir tipiski meža putni, kas barojas un ligzdo kokos, ar aso knābi izcērtot stumbros dobumus. Latvijā sastopamas 2 dzilnu ģints sugas: pelēkā dzilna (Picus canus) un zaļā dzilna (Picus viridis).[2][3]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zvīņotā dzilna (Picus squamatus) ir viena no lielākajām zaļo dzilnu ģintī

Zaļās dzilnas ir vidēji lieli putni un tām uz muguras ir raksturīgs sūnu zaļš apspalvojums, bet uz galvas sarkana "cepurīte". Lielākajai daļai sugu zaļi ir arī spārni, bet dažām sugām, piemēram, sarkanspārnu dzilnai spārni ir sarkani. Daudzām sugām ir cekuls. Lielākās zaļo dzilnu ģintī ir zvīņotā dzilna (Picus squamatus) un zaļā dzilna, abu sugu lielāko īpatņu ķermeņa garums ir 36 cm,[4] svars 250 g.[5] Viena no mazākajām ir sarkanspārnu dzilna (Picus puniceus), kuru ķermeņa garums ir apmēram 25 cm.[6] Zaļo dzilnu ģints putniem ir liela galva, stīva aste un gara mēle.[7] Salīdzinot ar citiem dzilnveidīgajiem putniem, to knābis ir vājāks un zaļās dzilnas kaļ tikai mīkstu koku.[8]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļās dzilnas meža veselībai ir ļoti nozīmīgi un vērtīgi putni, tie barojas ar kukaiņiem, kurus atrod koku stumbros, ar aso knābi izcērtot nelielu caurumu un ar garo mēli tos izvelkot pat no vismazākajām spraugām. Dažas sugas ir specializējušās skudru un termītu ķeršanā. Ir sugas, kas barojas arī ar augļiem un citu putnu olām. Šīs grupas sugas uzturas arī atklātākās vietās, reizēm barojoties uz zemes, rakņājoties skudru pūžņos un termītu mājās. Ligzdai tiek izcirsts lielāks un plašāks dobums. Zaļās dzilnas ir iecienījušas mirušus vai slimus kokus. Olas kā visiem dzilnu dzimtas putniem ir baltā krāsā. Šīs ģints sugām ir raksturīgi katrā vairošanās sezonā izkalt jaunu ligzdošanas dobumu, tādējādi to pamestajos dobumos citus gadus ligzdo citu sugu putni vai apmetas mazie zīdītāji, kas dzīvo kokos. Zaļās dzilnas sit pa koku stumbriem arī, lai savstarpēji sazinātos.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Berberu dzilna (Picus vaillantii)

Zaļo dzilnu ģints (Picus)[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 World Bird List: Woodpeckers
  2. «Latvijas daba: dzilnveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2018. gada 6. septembrī.
  3. Latvijas Daba: Dzilnu dzimta
  4. Scaly-bellied Green Woodpecker (Picus squamatus squamatus)[novecojusi saite]
  5. Рябицев В. К. Птицы Урала, Приуралья и Западной Сибири: Справочник-определитель. — Екатеринбург: Изд-во Уральского университета, 2001. — С. 341—342.
  6. «Banded Woodpecker Picus miniaceus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. maijā. Skatīts: 2014. gada 31. janvārī.
  7. Aves: Dzilnveidīgie (Piciformes)
  8. BWPi: The Birds of the Western Palearctic on interactive DVD-ROM. London: BirdGuides Ltd. and Oxford University Press. 2004. ISBN 1-898110-39-5.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]