Zaļi fluorescējošais proteīns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zaļi fluorescējošā proteīna uzbūve

Zaļi fluorescējošais proteīns (angļu: Green fluorescent protein (GFP)) ir viena no olbaltumvielām, kura fluorescē zaļā krāsā.

To pirmoreiz 1962. gadā no Klusajā okeānā dzīvojošas medūzas Aequorea victoria izdalīja japāņu zinātnieks Osamu Šimomura, kurš arī atklāja, ka olbaltumviela ultravioletajā gaismā izstaro spoži zaļu gaismu. 1990. gados amerikāņu zinātnieks Mārtins Čalfijs atklāja, ka zaļi fluorescējošo proteīnu var izmantot kā bioloģisko marķieri, bet amerikāņu zinātnieks Rodžers Cjens paplašināja tā krāsu paleti, ļaujot vienlaikus novērot vairākas bioloģiskās norises. 2008. gadā visi trīs zinātnieki par saviem atklājumiem saņēma Nobela prēmiju ķīmijā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Nobela prēmiju ķīmijā piešķir par zaļi fluorescējošā proteīna atklāšanu". Diena. 2008. gada 8. oktobris. Atjaunināts: 2008. gada 9. oktobrī.