Zaļvārnveidīgie

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zaļvārnveidīgie
Coraciiformes (Forbes, 1884)
Zaļā vārna (Coracias garrulus)
Zaļā vārna (Coracias garrulus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Apakšklase Īstie putni (Neornithes)
Infraklase Neognati (Neognathae)
Kārta Zaļvārnveidīgie (Coraciiformes)
Zaļvārnveidīgie Vikikrātuvē

Zaļvārnveidīgie jeb krāšņvārnveidīgie[1] (Coraciiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 6 dzimtas ar 175 sugām.[2][3] Lielākā no visām kārtas dzimtām ir zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae) ar 114 sugām.[3] Pazīstamākie putni ir zaļās vārnas, zivju dzenīši un bišu dzeņi.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kubas todijs (Todus multicolor)

Šie krāšņie putni galvenokārt dzīvo tropos. Lielākā daļa sugu ir Vecās Pasaules putni un tikai apmēram 20 sugas mājo Jaunajā Pasaulē (visi todiji un momoti, kā arī dažas citas sugas).[2][3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā sastopamas 3 sugas, no kurām divas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Latvijā ligzdo zivju dzenītis (Alcedo atthis), zaļā vārna (Coracius garrulus) un pēdējos gados par pastāvīgu ligzdotāju kļuvis arī bišu dzenis (Merops apiaster).[4][5]

Ģenētika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenknābja dzenītis (Syma torotoro)
Bišu dzenis (Merops apiaster)

Veicot dažādiem zaļvārnveidīgajiem putniem DNS un molekulāros pētījumus, zinātnieki secināja, ka zaļvārnveidīgo kārtai var izdalīt bāzes grupu, kura ir samērā tuvu radniecīga dzilnveidīgajiem (Piciformes) putniem, un zivju dzenīšu apakškārtu (Alcedines).[6] Kopumā dzilnveidīgie putni un zaļvārnveidīgie ir samērā tuvu radniecīgi zvirbuļveidīgajiem putniem.[6]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļvārnveidīgajiem putniem raksturīgs kompakts ķermenis, īss kakls, liela galva, īsas kājas un plati spārni. Apspalvojums košs, daudzām sugām zils vai zaļš ar metālisku spīdumu. Knābis lielākajai daļai sugu ir salīdzinoši garš. Astes dažādu dzimtu putniem ir dažādas (gan īsas, gan garas). Mazākie ir todiji, to garums 10—11,5 cm, svars 5—7 g.[7] Lielākie ir dižais zivju dzenītis (Megaceryle maxima) un kukaburra (Dacelo novaeguineae). Abas sugas var sasniegt 46 cm garumu un svaru vairāk kā 400 g, lai gan lieli kukaburras īpatņi var sasniegt 500 g masu.[8][9]

Visi šīs grupas putni ir aktīvi dienas laikā, barojas ar bezmugurkaulniekiem, nelieliem mugurkaulniekiem un ar augļiem.[10]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām
  2. 2,0 2,1 World Bird List: Todies, motmots, bee-eaters, hoopoes, wood hoopoes, hornbills
  3. 3,0 3,1 3,2 World Bird List: Rollers, ground rollers, kingfishers
  4. «Bišu dzenis». Latvijas putni.
  5. Putni (Aves): Zaļvārnveidīgie
  6. 6,0 6,1 Johansson, Ulf S. & Ericson, Per G. P. (2003): Molecular support for a sister group relationship between Pici and Galbulae. J. Avian Biol. 34(2): 185–197. doi:10.1034/j.1600-048X.2003.03103.x Piciformes sensu Wetmore 1960
  7. Beauty of Birds: Todies / Todidae
  8. Fry, C. Hilary; Fry, Kathie; Harris, Alan (1992). Kingfishers, Bee-eaters, and Rollers. London: Christopher Helm. ISBN 978-0-7136-8028-7.
  9. WAZA: Laughing Kookaburra
  10. Britannica: Coraciiform Bird
  11. Coraciiformes

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]