Sēlijas militārais poligons
| Sēlijas poligons | |
|---|---|
| Ģeogrāfija | |
| Atrašanās vieta |
Aizkraukles novads, Jēkabpils novads  Latvija |
| Izmēri | |
| Platība | 25 605 ha |
Sēlijas militārais poligons[1] ir topošā starptautiskā militārā bāze Sēlijā, Aizkraukles un Jēkabpils novadu teritorijā Latvijā.[2] Poligona ziemeļu daļu šķērso vietējas nozīmes valsts autoceļš V956 (Daudzeva—Viesīte—Apserde), kuru plānots asfaltēt 17 km garumā.
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija pārņems 24 540,49 ha valsts zemes, kā arī 1034,4 ha fizisko un juridisko personu zemes un 30,91 ha pašvaldības zemes.[1] Militāro mācību sākums iecerēts 2025. gada beigās,[3] bet Sēlijas militārā poligona būve jāpabeidz 2030. gadā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc NATO Madrides samitā pieņemtajiem lēmumiem par lielāku sabiedroto valstu spēku klātbūtni Baltijas valstīs, radās nepieciešamība izveidot jaunu infrastruktūru karavīru apmācībai. Pēc Krievijas atsāktā kara Ukrainā 2022. gadā vairākas sabiedrotās valstis apliecināja savu gatavību aizsargāt Latviju, nosūtot papildu karavīrus un tehniku, kas palielināja esošās militārās infrastruktūras noslodzi.[4] Valsts Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki izvērtēja vairākas iespējamās vietas jauna poligona izveidei un par piemērotāko atzina teritoriju Aizkraukles un Jēkabpils novados, ko sākotnēji nodēvēja par Zalves poligonu.[4] NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš 2022. gada novembrī paziņoja, ka Sēlijas poligonā trenēsies Latvijas NBS Sauszemes spēku mehanizētā brigāde, Kanādas brigāde un citu sabiedroto valstu karaspēka vienības.[5]
Poligona būve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2023. gada jūnijā sākās sarunas ar 12 zemes īpašniekiem Sēlijas poligona teritorijā, lai privātīpašnieku zemes atsavinātu par tirgus vērtību vai arī to vietā piedāvātu valsts īpašumus citviet. Ar servitūtu apgrūtinātie nekustamie īpašumi militārajā poligonā "Sēlija" ir viensētas "Fjordi", "Pālēni", "Senlejas-1", "Stirnas", "Kalvji", "Ozolkalni", "Diānas", "Jaunavotiņi", "Jaunrostnieki", "Jaunzemi", "Rostnieki", meža autoceļi "Salu celš" un "Egļu ceļš".[6] 2023. gada nogalē Aizsardzības ministrija paziņoja, ka poligona projekta pirmās kārtas būvei atvēlēs 36,5 miljonus eiro nacionālā finansējuma, bet otrajā, trešajā un ceturtajā kārtā plānots ieguldīt līdz 700 miljoniem eiro NATO un sabiedroto finansējuma.[7]
2024. gadā sākās darbs pie projekta pirmās kārtas, izveidojot šautuves, manevru ceļus un cita veida infrastruktūru, kas ļaus poligona personālam īslaicīgi tajā uzturēties. Pirmās kārtas darbi jāpabeidz līdz 2026. gadam. Otrajā kārtā, kas jāpabeidz no 2026. gada līdz 2029. gadam, paredzēta plaša infrastruktūras izbūve, kas saistīta jau ar ilglaicīgu personāla izvietošanu poligonā — kazarmu, ēdnīcu, medicīnas centru un dažādu noliktavu izbūve. Savukārt trešajā kārtā paredzēts realizēt tās lietas, kas saistītas ar poligona papildu izmantošanu, lai plašāk varētu trenēt vienības, piemēram, aviācijas laukumu izveide.[8] 2024. gadā uzsāka arī nesprāgušās munīcijas zonas, munīcijas uzglabāšanas vietas, šautuvju, teritorijas attīstības meta u.c. būvprojektu izstrādi un noslēdza četrus būvprojektu izstrādes līgumus.[9]
2024. gada 15. novembrī poligona teritorijā iemūrēja piemiņas kapsulu, sāka būvdarbus un paziņoja, ka jau no 2026. gada poligonā varēs veikt militāros vingrinājumus.[10]
Dabas apdraudējums un potenciālie ierobežojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Militāro poligonu veido teritorijā, kas ir bagāta ar īpaši aizsargājamajiem biotopiem un putnu sugām. Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Nacionālie bruņotie spēki ievēros visas vides prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu. Sēlijas militārā poligona izveidošanas un iespējamā šaušanas trokšņa dēļ netiks apdraudēti mikroliegumu teritorijā aizsargājamie putni un to ligzdvietas, kā arī netiks nodarīts kaitējums videi un dabas resursiem. Darbības militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem.
Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt sēņot, ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču uz militāro mācību laiku var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Vispārēja informācija Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem par Sēlijas militāro poligonu mod.gov.lv
- ↑ «Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-21.
- ↑ Jānis Garisons: Militārās mācības Sēlijas poligonā varētu sākties pēc pusotra gada replay.lsm.lv 26.06.2023
- ↑ 4,0 4,1 «Zalves militārais poligons | Aizsardzības ministrija». www.mod.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-21.
- ↑ Sēlijas poligonā būs iespēja trenēt gaisa atbalsta operācijas ar kaujas munīcijas izmantošanu Sargs.lv 17.11.2022
- ↑ Noteikumi par militārā poligona "Sēlija" robežu un tā teritorijā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem Ministru kabineta noteikumi Nr. 416, 2023. gada 13. jūlijā
- ↑ Poligona 'Sēlija' un bāzes izveidē plānots ieguldīt ap 700 miljoniem eiro Delfi, LETA 03.12.2023
- ↑ Sēlijas militārais poligons: vai un kāds ieguvums no tā būs vietējiem? lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā
- ↑ Uzsākti pirmie atmežošanas darbi militārā poligona «Sēlija» izveidei mezaavize.lv 19/06/2024
- ↑ FOTO: Sēlijā sāk būvēt militāro poligonu lsm.lv 2024. gada 15. novembrī
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |