Viesīte

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Viesīte nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Viesīte
pilsēta
Pilsētas skati
Pilsētas skati
Karogs: Viesīte
Karogs
Ģerbonis: Viesīte
Ģerbonis
Viesīte (Latvija)
Viesīte
Viesīte
Koordinātas: 56°20′42″N 25°33′27″E / 56.34500°N 25.55750°E / 56.34500; 25.55750Koordinātas: 56°20′42″N 25°33′27″E / 56.34500°N 25.55750°E / 56.34500; 25.55750
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Viesītes novads
Pirmoreiz minēta 1634. gadā
Pilsētas tiesības kopš 1928. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
latviešu: Eķengrāve, Ēķingrāve, Ieķingrāve, Āžu miests, Āži
vācu: Eckengrafen
krievu: Экенграфен[1]
Administrācija
 • Tips Viesītes novada dome
 • Domes priekšsēdētājs Alfons Žuks ("Viesītes novads - mūsu mājas")
Platība
 • Kopējā 2,3 km2
Augstums 115 m
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[2]
 • kopā 1 705
 • blīvums 741,3/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5237
Tālruņu kods (+371) 652
Mājaslapa www.viesite.lv
Viesīte Vikikrātuvē

Viesīte ir pilsēta Sēlijā, Viesītes novada centrs. Tās kopējā platība ir 2,3 km2 un iedzīvotāju skaits 2016. gada 1. janvārī bija 1705.[2] Pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā apdzīvotā vieta Sēlijā (neskaitot republikas nozīmes pilsētas Jēkabpili un Daugavpili, kas abas atrodas daļēji). Mazpilsēta atrodas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī. Reljefs pilsētā izteikti paugurains. Ziemeļrietumu daļā atrodas Mazais ezers.

Āžu krogs, kas ir apdzīvotas vietas izveidošanās sākums, pirmoreiz minēts 1634. gadā. Nozīmīgu lomu apdzīvotās vietas attīstībā deva Viesītes šaursliežu dzelzceļš, kas pastāvēja no 1916. līdz 1972. gadam. Tā pastāvēšanas laikā miests strauji attīstījās — te atradās dzelzceļa depo un vairākas sabiedriskas iestādes. Pilsētas tiesības Āžu miestam piešķirtas 1928. gadā.

Mūsdienās Viesīte ir neliela mazpilsēta, galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir pakalpojumu sfērā. Gar Viesīti iet reģionālais autoceļš P75, attālums līdz Jēkabpilij ir 30 km, līdz Rīgai — 143 km, līdz Lietuvas robežai 31 km.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eķengrāves muiža vēstures avotos minēta no 16. gadsimta, kad uz tās zemes Jaunjelgavas, Jēkabpils, Aknīstes un Neretas ceļa krustojumā atradās Āžu krogs. Ap 1890. gadu pie kroga izveidojās lielāka apdzīvota vieta, kuru dēvēja par Eķengrāves Āžu miestu. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Eķengrāvi ieņēma Vācijas karaspēks, kas 1916. gadā frontes apgādei uzbūvēja šaursliežu dzelzceļu, pa kuru pārvadāja kara materiālus.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 14. oktobrī pie Valeskalniņa notika 3. Jelgavas pulka bataljona (bijušā Augškurzemes partizānu pulka) karavīru vienības kauja ar Bermonta armijas izlūku vienību.[4]

1926. gadā Āžu miestu pārdēvēja par Viesīti un pēc diviem gadiem tam piešķīra pilsētas tiesības. 20.—30. gados Viesīte kļuva par nozīmīgu dzelzceļa mezglu. No šejienes ar bānīti varēja nokļūt Daudzevā, Jēkabpilī, Aknīstē un Neretā. Ir saglabājušās dažas no stacijas ēkam, dzelzceļa uzbēruma posmi, bet Viesītē saglabāts un atjaunots arī mazbānīša sastāvs. 1935. gada 11. augustā Valeskalniņā atklāja pēc Vilhelma Treija meta izkalto Viesītes Brīvības pieminekli ar uzrakstu „Brīvība, tautas dzīvība”. 1937.— 1939. gadā netālu tika uzbūvēta Viesītes luterāņu baznīca. Pēc Otrā pasaules kara Viesītes Brīvības piemineklim priekšā uzcēla Sarkanās armijas Brāļu kapu pieminekli.[5]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iela Viesītē.

Viesīte atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, Sēlijas kultūrvēsturiskā novada vidienē. Fizioģeogrāfiski tā izveidojusies Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa centrālajā daļā (saukts arī par Viesītes morēnu valni). Pēc ainavu iedalījuma pilsēta atrodas mežāru morēnas paugurainē.[6] Ziemeļaustrumos no Pilsētas motokrosa trases 500 m aiz pilsētas robežas atrodas viens no augstākajiem paugurvaļņa punktiem Stampānu kalns (141 m).[7] Viesītes austrumu daļā stiepjas ģeoloģisks veidojumas Valeskalniņš, veidojies ap 2. gadsimtu pirms mūsu ēras. Tas ir vienīgais oss Sēlijas pauguvalnī.[8] Kopumā reljefs visā pilsētā izteikti paugurains, tā dēļ veidojies haotisks vēsturiskais ielu tīkls un neregulāra apbūve. Ziemeļrietumu daļā atrodas Mazais ezers. Tā platība 1,5 ha. Gar ezera dienvidu krastu ierīkota labiekārtota pastaigu taka, kas ved uz Mīlestības saliņu — brīvdabas estrādi. Takā iespējams iepazīt dumbrāja dabu un vērot putnus. Ezera krastā izveidota atpūtas vieta un āra trenažieri.[9]

Viesītes pilsētas platība ir 2,3 km². Lielākās dabas platības veido dumbrājs ap Mazo ezeru un Riekstu kalns pilsētas austrumos. Lielu daļu pilsētas veido vēsturiskā koka un mūra mazstāvu apbūve. Ziemeļu daļā sastopamas savrupmājas, bet dienvidaustrumu daļā padomju laika apbūve, kas radusies kā PMK (pārvietojamā mehanizētā kolonna) un arodskolas rajons.

Administratīvi Viesīte ir Viesītes novada centrs un tā ir viena no piecām novada teritoriālajām vienībām. No visām pusēm to ieskauj Viesītes pagasts. Pilsēta atrodas pie autoceļa P75 Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta), ziemeļu-dienvidu virzienā cauri centram iet valsts vietējās nozīmes ceļš V956 Daudzeva–Viesīte–Apserde. Vēsturiski šo ceļu krustojumam ir bijusi nozīmīga loma apdzīvotas vietas attīstībā, taču mūsdienās pilsētas ģeogrāfiskais novietojums un ceļu stāvoklis ir ekonomiski neizdevīgs. Novada dienvidu daļas iedzīvotājiem izdevīgāk ir braukt uz kaimiņu novadiem, nevis saņemt pakalpojumus sava novada centrā Viesītē.[10] Pilsētai nav tieša labas kvalitātes autoceļu savienojuma ar Rīgu. Lielākoties līdz Rīgai iedzīvotāji dodas caur Neretu. Kopumā satiksmes plūsma un tranzītkravu apjomi pilsētā ir nelieli.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesīte atrodas mitrā kontinentālā agroklimatiskā rajona siltajā apakšrajonā.[11] Siltākais gada mēnesis ir jūlijs, bet aukstākais janvāris. Pēdējās pavasara salnas parasti novērojamas maija otrajā pusē, bet pirmās rudens salnas septembra otrajā pusē. Tuvākā meteoroloģisko novērojumu stacija atrodas Zīlānos 35 km attālumā, kas nesniedz precīzus datus par klimatiskajiem apstākļiem Viesītē.[12]

Līdzīgi kā pārējā Latvijas teritorijā, valdošie vēji pūš no dienvidrietumiem un rietumiem, retāk no dienvidiem vai dienvidaustrumiem.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesīte ir neliela mazpilsēta. Demogrāfiskie rādītāji 21. gadsimtā liecina, ka iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties.[13] Tas notiek gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas rezultātā. 2017. gadā pilsētā dzīvoja 856 sievietes un 724 vīrieši.[14] Pilsētas teritorijā darbojas trīs kristiešu draudzes: Viesītes Evaņģēliski luteriskā draudze, Viesītes baptistu draudze un Viesītes katoļu draudze. Līdz Viesītes Brīvības baznīcas uzcelšanai luterticīgie iedzīvotāji piederējuši pie Sunākstes Evaņģēliski luteriskās draudzes.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2016. gada 1. janvārī pilsētā bija 1 705 iedzīvotāji[2].

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.   ±% g.p.  
1930 1 258 —    
1935 1 368 +1.69%
1939 1 400 +0.58%
1959 1 991 +1.78%
1979 2 108 +0.29%
1981 2 097 −0.26%
1990 2 533 +2.12%
Gads Iedz.   ±% g.p.  
1992 2 564 +0.61%
1994 2 481 −1.63%
1996 2 434 −0.95%
1998 2 513 +1.61%
2000 2 249 −5.40%
2002 2 145 −2.34%
2004 2 046 −2.33%
Gads Iedz.   ±% g.p.  
2006 1 983 −1.55%
2008 1 902 −2.06%
2010 1 829 −1.94%
2012 1 728 −2.80%
2014 1 691 −1.08%
2016 1 705 +0.41%
Avots:[15]

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tāpat kā visā Latvijā, vēsturisku notikumu dēļ pilsētas etniskais sastāvs ir mainījies. Ebreju kopiena pilsētā ir zudusi. Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas datiem, Viesītes etniskais sastāvs bija šāds[16]:

Iedzīvotāju etniskais sastāvs 1935. gadā
gads iedzīvotāju skaits latvieši ebreji krievi poļi lietuvieši baltkrievi vācieši un citi
1935. 1368 1061 193 37 18 17 5 3 6

Ievērojamas personas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesītē dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesītē dzīvojuši, strādājuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gotfrīds Ansabergs (1871-1955) dzejnieks, revolucionārs, strādājis par rakstvedi Viesītē
  • Marta Staņa (19131972) — arhitekte, pedagoģe; strādājusi par skolotāju Viesītē
  • Zelmārs Cīrulis (19051972) — luterāņu mācītājs; Viesītes Brīvības baznīcas pirmais mācītājs
  • Irina Ozoliņa (19202016) — esejiste, gleznotāja, skolotāja; dzīvojusi un mācījusies Viesītē

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā darbojas četras izglītības iestādes:

  • Viesītes vidusskola
  • pirmsskolas izglītības iestāde (PII) "Zīlīte"
  • Sēlijas Sporta skola
  • Viesītes Mūzikas un mākslas skola

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]