Viesīte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Viesīte nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Viesīte
pilsēta
Pilsētas skati
Pilsētas skati
Karogs: Viesīte
Karogs
Ģerbonis: Viesīte
Ģerbonis
Viesīte (Latvija)
Viesīte
Viesīte
Koordinātas: 56°20′42″N 25°33′27″E / 56.34500°N 25.55750°E / 56.34500; 25.55750Koordinātas: 56°20′42″N 25°33′27″E / 56.34500°N 25.55750°E / 56.34500; 25.55750
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Viesītes novads
Pirmoreiz minēta 1634. gadā
Pilsētas tiesības kopš 1928. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
latviešu: Eķengrāve, Ēķingrāve, Ieķingrāve, Āžu miests, Āži
vācu: Eckengrafen
krievu: Экенграфен[1]
Administrācija
 • Tips Viesītes novada dome
 • Domes priekšsēdētājs Alfons Žuks ("Viesītes novads - mūsu mājas")
Platība
 • Kopējā 2,3 km2
Augstums 115 m
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[2]
 • kopā 1 705
 • blīvums 741,3/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5237
Tālruņu kods (+371) 652
Mājaslapa www.viesite.lv
Viesīte Vikikrātuvē

Viesīte ir pilsēta Sēlijā, Viesītes novada centrs. Tās kopējā platība ir 2,3 km2 un iedzīvotāju skaits 2016. gada 1. janvārī bija 1705.[2] Pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā apdzīvotā vieta Sēlijā (neskaitot republikas nozīmes pilsētas Jēkabpili un Daugavpili, kas abas atrodas daļēji). Mazpilsēta atrodas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī. Reljefs pilsētā izteikti paugurains. Ziemeļrietumu daļā atrodas Mazais ezers.

Āžu krogs, kas ir apdzīvotas vietas izveidošanās sākums, pirmoreiz minēts 1634. gadā. Nozīmīgu lomu apdzīvotās vietas attīstībā deva Viesītes šaursliežu dzelzceļš, kas pastāvēja no 1916. līdz 1972. gadam. Tā pastāvēšanas laikā miests strauji attīstījās — te atradās dzelzceļa depo un vairākas sabiedriskas iestādes. Pilsētas tiesības Āžu miestam piešķirtas 1928. gadā.

Mūsdienās Viesīte ir neliela mazpilsēta, galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir pakalpojumu sfērā. Gar Viesīti iet reģionālais autoceļš P75, attālums līdz Jēkabpilij ir 30 km, līdz Rīgai — 143 km, līdz Lietuvas robežai 31 km.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eķengrāves muiža vēstures avotos minēta no 16. gadsimta, kad uz tās zemes Jaunjelgavas, Jēkabpils, Aknīstes un Neretas ceļa krustojumā atradās Āžu krogs. Ap 1890. gadu pie kroga izveidojās lielāka apdzīvota vieta, kuru dēvēja par Eķengrāves Āžu miestu. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Eķengrāvi ieņēma Vācijas karaspēks, kas 1916. gadā frontes apgādei uzbūvēja šaursliežu dzelzceļu, pa kuru pārvadāja kara materiālus.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 14. oktobrī pie Valeskalniņa notika 3. Jelgavas pulka bataljona (bijušā Augškurzemes partizānu pulka) karavīru vienības kauja ar Bermonta armijas izlūku vienību.[4]

1926. gadā Āžu miestu pārdēvēja par Viesīti un pēc diviem gadiem tam piešķīra pilsētas tiesības. 20.—30. gados Viesīte kļuva par nozīmīgu dzelzceļa mezglu. No šejienes ar bānīti varēja nokļūt Daudzevā, Jēkabpilī, Aknīstē un Neretā. Ir saglabājušās dažas no stacijas ēkam, dzelzceļa uzbēruma posmi, bet Viesītē saglabāts un atjaunots arī mazbānīša sastāvs. 1935. gada 11. augustā Valeskalniņā atklāja pēc Vilhelma Treija meta izkalto Viesītes Brīvības pieminekli ar uzrakstu „Brīvība, tautas dzīvība”. 1937.— 1939. gadā netālu tika uzbūvēta Viesītes luterāņu baznīca. Pēc Otrā pasaules kara Viesītes Brīvības piemineklim priekšā uzcēla Sarkanās armijas Brāļu kapu pieminekli.[5]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iela Viesītē.

Viesīte atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, Sēlijas kultūrvēsturiskā novada vidienē. Fizioģeogrāfiski tā izveidojusies Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa centrālajā daļā (saukts arī par Viesītes morēnu valni). Pēc ainavu iedalījuma pilsēta atrodas mežāru morēnas paugurainē.[6] Ziemeļaustrumos no Pilsētas motokrosa trases 500 m aiz pilsētas robežas atrodas viens no augstākajiem paugurvaļņa punktiem Stampānu kalns (141 m).[7] Viesītes austrumu daļā stiepjas ģeoloģisks veidojumas Valeskalniņš, veidojies ap 2. gadsimtu pirms mūsu ēras. Tas ir vienīgais oss Sēlijas pauguvalnī.[8] Kopumā reljefs visā pilsētā izteikti paugurains, tā dēļ veidojies haotisks vēsturiskais ielu tīkls un neregulāra apbūve. Ziemeļrietumu daļā atrodas Mazais ezers. Tā platība 1,5 ha. Gar ezera dienvidu krastu ierīkota labiekārtota pastaigu taka, kas ved uz Mīlestības saliņu — brīvdabas estrādi. Takā iespējams iepazīt dumbrāja dabu un vērot putnus. Ezera krastā izveidota atpūtas vieta un āra trenažieri.[9]

Viesītes pilsētas platība ir 2,3 km². Lielākās dabas platības veido dumbrājs ap Mazo ezeru un Riekstu kalns pilsētas austrumos. Lielu daļu pilsētas veido vēsturiskā koka un mūra mazstāvu apbūve. Ziemeļu daļā sastopamas savrupmājas, bet dienvidaustrumu daļā padomju laika apbūve, kas radusies kā PMK (pārvietojamā mehanizētā kolonna) un arodskolas rajons.

Administratīvi Viesīte ir Viesītes novada centrs un tā ir viena no piecām novada teritoriālajām vienībām. No visām pusēm to ieskauj Viesītes pagasts. Pilsēta atrodas pie autoceļa P75 Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta), ziemeļu-dienvidu virzienā cauri centram iet valsts vietējās nozīmes ceļš V956 Daudzeva–Viesīte–Apserde. Vēsturiski šo ceļu krustojumam ir bijusi nozīmīga loma apdzīvotas vietas attīstībā, taču mūsdienās pilsētas ģeogrāfiskais novietojums un ceļu stāvoklis ir ekonomiski neizdevīgs. Novada dienvidu daļas iedzīvotājiem izdevīgāk ir braukt uz kaimiņu novadiem, nevis saņemt pakalpojumus sava novada centrā Viesītē.[10] Pilsētai nav tieša labas kvalitātes autoceļu savienojuma ar Rīgu. Lielākoties līdz Rīgai iedzīvotāji dodas caur Neretu. Kopumā satiksmes plūsma un tranzītkravu apjomi pilsētā ir nelieli.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesīte atrodas mitrā kontinentālā agroklimatiskā rajona siltajā apakšrajonā.[11] Siltākais gada mēnesis ir jūlijs, bet aukstākais janvāris. Pēdējās pavasara salnas parasti novērojamas maija otrajā pusē, bet pirmās rudens salnas septembra otrajā pusē. Tuvākā meteoroloģisko novērojumu stacija atrodas Zīlānos 35 km attālumā, kas nesniedz precīzus datus par klimatiskajiem apstākļiem Viesītē.[12]

Līdzīgi kā pārējā Latvijas teritorijā, valdošie vēji pūš no dienvidrietumiem un rietumiem, retāk no dienvidiem vai dienvidaustrumiem.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesīte ir neliela mazpilsēta. Demogrāfiskie rādītāji 21. gadsimtā liecina, ka iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties.[10] Tas notiek gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas rezultātā. 2017. gadā pilsētā dzīvoja 856 sievietes un 724 vīrieši.[13]

2018. gada jūlijā Viesītē bija 228 iedzīvotāji līdz darbaspējas vecumam (15 gadiem), no kuriem 110 bija vīrieši un 118 sievietes. Bērni vecumā līdz 6 gadiem bija 95 — 47 sievietes un 48 vīrieši. Skolas vecumā (7-18 gadi) pilsētā dzīvoja 180 bērni, no tiem 94 sievietes un 86 vīrieši.[14] Šajā pašā gadā darbaspējas vecumā bija 1006 iedzīvotājs, no kuriem 508 bija vīrieši un 498 sievietes. Savukārt 375 iedzīvotāji bija pārsnieguši darbaspējas vecumu (virs 63 gadiem) - no tiem 133 vīrieši un 242 sievietes.[15] Tātad darbspējas vecumā šajā gadā bija 63% pilsētnieku. Demogrāfiskās slodzes līmenis Viesītē 2018. gadā bija 625 apgādājamie uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem.

2018. gadā Viesītes pilsētas iedzīvotāju vidējais vecums bija 43,6 gadi, salīdzinoši 2000. gadā tas bija 37,7, bet 2011. gadā 41,0 gads. Skaitļi norāda uz vidējā vecuma palielināšanos, kas saskan ar kopējām tendencēm visā valstī.[16]

1925. gadā Eķengrāves miestā dzīvoja 1124 cilvēks — 562 vīrieši un precīzi tikpat sieviešu. No tiem Latvijas pavalstniecība bija 1102 cilvēkiem — 547 vīriešiem un 555 sievietēm. Miestā dzīvoja arī 2 Lietuvas, 1 Vācijas, 1 Krievijas pilsonis, bet 18 cilvēki bija bez noteiktas pavalstniecības. 2018. gadā Latvijas pilsoņi bija 1447 jeb 94% no visiem viesītiešiem. Latvijas nepilsoņi sastādīja 6% (89 iedzīvotāji). Savukārt citas valsts piederība bija tikai vienam pilsētas iedzīvotājam.[17]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2016. gada 1. janvārī pilsētā bija 1 705 iedzīvotāji[2].

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.  ±% g.p.  
1930 1 258—    
1935 1 368+1.69%
1939 1 400+0.58%
1959 1 991+1.78%
1979 2 108+0.29%
1981 2 097−0.26%
1990 2 533+2.12%
Gads Iedz.  ±% g.p.  
1992 2 564+0.61%
1994 2 481−1.63%
1996 2 434−0.95%
1998 2 513+1.61%
2000 2 249−5.40%
2002 2 145−2.34%
2004 2 046−2.33%
Gads Iedz.  ±% g.p.  
2006 1 983−1.55%
2008 1 902−2.06%
2010 1 829−1.94%
2012 1 728−2.80%
2014 1 691−1.08%
2016 1 705+0.41%
Avots:[13]

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tāpat kā visā Latvijā, vēsturisku notikumu dēļ pilsētas etniskais sastāvs ir mainījies. Ebreju kopiena pilsētā ir zudusi.

Iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas no 1925. līdz 2018. gadam
Gads Iedzīvotāju skaits latvieši krievi lietuvieši baltkrievi poļi ukraiņi vācieši ebreji citi
1925.[18] 1124 885 14 9 31 26 nez. 5 152 2
1935.[19] 1368 1061 37 17 5 18 nez. 3 193 6
2000. 2140 1667 295 67 48 35 21 nez. nez. 7
2011. 1885 1448 197 53 45 25 11 nez. nez. 6
2018. 1609 1227 176 46 36 30 9 nez. nez. 13

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā darbojas četras izglītības iestādes:

  • Viesītes vidusskola
  • pirmsskolas izglītības iestāde (PII) "Zīlīte"
  • Sēlijas Sporta skola
  • Viesītes Mūzikas un mākslas skola

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

21. gadsimta otrajā desmitgadē pilsētas teritorijā darbojas trīs kristiešu draudzes: Viesītes Evaņģēliski luteriskā draudze, Viesītes baptistu draudze un Viesītes katoļu draudze. Pirms Otrā pasaules kara pilsētā pastāvēja arī Septītās dienas adventistu lūgšanu nams un sinagoga, iekārtota vienkāršā koka ēkā.[20] Kā rāda tautas skaitīšanas dati, 1925. gadā lielākā daļa miesta iedzīvotāju bija luterāņi:

Iedzīvotāju reliģiskais sastāvs 1925. gadā
gads iedzīvotāju skaits luterāņi katoļi pareizticīgie vecticībnieki mozus ticīgie citi
1925. 1124 843 80 32 16 152 1

Viesītes Baptistu draudze nodibināta 1919. gadā, sākotnēji ticīgajiem darbojoties Lielzalves draudzē. Savu darbību atjaunojusi 1995. gadā un 21. gadsimtā aktīvi iesaistās pilsētas sabiedriskajā dzīvē.[21] Savas baznīcas draudzei nav bijis, tāpēc dievkalpojumi allaž notikuši pielāgotās ēkās. 2012. gadā ugunsgrēkā pilnībā nodeg pēdējais no draudzes namiem Smilšu ielā 6.[22]. Kopš tā laika dievkalpojumus notur Viesītes Kultūras pilī.

Viesītes Brīvības baznīca iesvētīta 1939. gadā. Ziedojumus baznīcas celšanai sāka vākt jau 1932. gadā, bet 1933. gadā piešķīra zemes gabalu Valeskalniņā. Līdz tās uzcelšanai luterticīgie iedzīvotāji piederējuši pie Sunākstes Evaņģēliski luteriskās draudzes, ar ko pilsētai ir ciešas vēsturiskas saites. Laikā, kad miestā savas baznīcas nav bijis, Sunākstes draudzes mācītāji dievkalpojumus noturējuši Eķengrāves pagastskolas telpās.

Svētā Franciska katoļu baznīca iesvētīta 2016. gadā. Tas ir vienīgais katoļu dievnams Jelgavas diecēzē, kas nosaukts par godu svētajam Asīzes Franciskam. Baznīcas ēkā ietilpst arī priestera dzīvoklis, svētdienas skolas un kora mēģinājumu telpas. Iecere par katoļu baznīcu Viesītē radās jau 20. gadsimta 20.-30. gados, bet to izjauca Otrais pasaules karš.[23] Draudze reģistrēta 1997. gadā. Līdz baznīcas uzcelšanai mises noturēja Viesītes Brīvības baznīcā.

Radiostacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Viesītes neapkalpojamo radio un televīzijas stacijas uztverami 4 Latvijas radio kanāli ļoti labā kvalitātē, bet pārējie komercradio uztverami zemākā kvalitātē Jēkabpils frekvencēs.

Frekvence Nosaukums
91,1 MHz Latvijas Radio 4
94,7 MHz Radio Skonto
96,9 MHz Divu Krastu Radio
Frekvence Nosaukums
98,4 MHz European Hit Radio
101,2 MHz Radio SWH
Frekvence Nosaukums
102,2 MHz Latvijas Radio 3 — Klasika
104,7 MHz Latvijas Radio 2
Frekvence Nosaukums
107,0 MHz Radio 1
107,6 MHz Latvijas Radio 1

Ievērojami cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesītē dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesītē dzīvojuši, strādājuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gotfrīds Ansabergs (1871-1955) dzejnieks, revolucionārs, strādājis par rakstvedi Viesītē
  • Marta Staņa (19131972) — arhitekte, pedagoģe; strādājusi par skolotāju Viesītē
  • Zelmārs Cīrulis (19051972) — luterāņu mācītājs; Viesītes Brīvības baznīcas pirmais mācītājs
  • Irina Ozoliņa (19202016) — esejiste, gleznotāja, skolotāja; dzīvojusi un mācījusies Viesītē

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Āžu krogs — celts ap 1840. gadu. Vecākā pilsētas ēka, šobrīd ugunsdzēsēju depo.
  • Biržu iela — vēsturiskā centra iela ar saglabātu bruģi
  • Mīlestības dabas taka — labiekārtota pastaigu taka dumbrājā ar aktīvās atpūtas elementiem, atpūtas vietu pie ezera.
  • Mazā Bānīša parks — muzeja nodaļa, kas ierīkota Viesītes šaursliežu dzelzceļa depo teritorijā.
  • Paula Stradiņa skola — muzeja nodaļa, veltīta Stradiņu dzimtai un ievērojamām Viesītes personībām.
  • Skulptūra „Āzis” — atgādina par pilsētas agrāko nosaukumu – Āžu miestu.
  • Valeskalniņš — vienīgais valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Viesītes novadā.
  • Viesītes aptieka — viena no vecākajām aptiekām Latvijā, dibināta 1884. gadā.
  • Viesītes Brīvības piemineklis — atklāts 1935. gadā, pieminot 1919. g. 14. oktobra kauju pie Valeskalniņa.
  • Viesītes Kultūras pils — lielākais lauku kultūras nams Latvijā. Izcils atmodas laika interjers.
  • Viesītes Brīvības baznīca — pēdējais Latvijā uzceltais luterāņu dievnams pirms Otrā pasaules kara.
  • Viesītes vēsturiskais centrs — saglabājusies 19. gadsimta beigu / 20. gadsimta sākuma mazpilsētas apbūve.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas pilsētu vēsturiskie vāciskie, poliskie vai krieviskie nosaukumi
  2. 2,0 2,1 2,2 «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  3. Viesītes novads
  4. "Jaunais vēstnesis" 2008. novembris
  5. zudusilatvija.lv
  6. Latvijas ainavu karte
  7. Viesīte:letonika.lv
  8. Maršruts Viesītes pilsētā
  9. Viesītē atjaunota Mīlestības taka
  10. 10,0 10,1 Viesītes novada attīstības programma 2014.-2020.gadam.
  11. Rudovics, A. Rudovica, T. 1993. Latvijas fiziskā ģeogrāfija. Zvaigzne ABC.
  12. Novērojumu stacijas
  13. 13,0 13,1 Centrālās statistikas pārvaldes datubāze
  14. Bērnu vecuma un dzimuma struktūra pašvaldībās (pagastu dalījumā))
  15. Darbaspējas vecuma un dzimuma struktūra pašvaldībās (pagastu dalījumā)
  16. Pastāvīgo iedzīvotāju vidējais vecums
  17. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc valstiskās piederības
  18. [file:///C:/Users/Admin/Downloads/_sites_default_files_publication_2017-08_1925_tautas_skaitisana.pdf Otrā tautas skaitīšana Latvijā]
  19. Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā|access-date=2018. gada 14. martā |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131114152539/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1935_tautas_skatisana.pdf |archivedate=2013. gada 14. novembrī }}
  20. Ebreju vēsture Viesītē
  21. Viesītes baptistu draudzes rīkotais labdarības pasākums «Skolas soma»
  22. Viesītes Baptistu draudze
  23. Viesītes katoļiem tagad savs dievnams

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]