Pāriet uz saturu

Zambezi

Vikipēdijas lapa
Zambezi
angļu: Zambezi
portugāļu: Zambeze
Viktorijas ūdenskritums uz Zambezi upes
Viktorijas ūdenskritums uz Zambezi upes
Zambezi baseins
Zambezi baseins
Izteka pie Mvinilungas Zambijā
11°22′23″S 24°15′27″E / 11.37306°S 24.25750°E / -11.37306; 24.25750
Ieteka Mozambikas šaurums
18°51′45″S 36°18′11″E / 18.86250°S 36.30306°E / -18.86250; 36.30306Koordinātas: 18°51′45″S 36°18′11″E / 18.86250°S 36.30306°E / -18.86250; 36.30306
Baseina valstis Karogs: Zambija Zambija
Karogs: Angola Angola
Karogs: Namībija Namībija
Karogs: Botsvāna Botsvāna
Karogs: Zimbabve Zimbabve
Karogs: Mozambika Mozambika
Karogs: Malāvija Malāvija
Karogs: Tanzānija Tanzānija
Caurteces valstis Karogs: Zambija Zambija
Karogs: Angola Angola
Karogs: Namībija Namībija
Karogs: Zimbabve Zimbabve
Karogs: Mozambika Mozambika
Garums 2574 km
Iztekas augstums 1500 m
Vidējā caurtece 3400 m³/s 
Baseina platība 1 390 000 km² 
Galvenās pietekas Luena, Kabompo, Langvebangu, Luandžinga, Kvando, Kafue, Luangva, Šire
Zambezi Vikikrātuvē

Zambezi, arī Zambeze, ir ceturtā garākā upe Āfrikā un lielākā Āfrikas upe, kas ietek Indijas okeāna ūdeņos. Upes baseina platība ir 1 390 000 km².[1][2] Upes izteka atrodas Zambijā, tālāk upe tek caur Angolu, pa Namībijas, Botsvānas, Zambijas un Zimbabves robežu, beigās tā tek caur Mozambikas teritoriju. Ietek Indijas okeānā.

Galvenais apskates objekts upē ir Viktorijas ūdenskritums, kurš ir viens no pasaules lielākajiem ūdenskritumiem.

Upe sākas melno purvu apkārtnē Zambijas pašos ziemeļrietumos, mežainos pauguros, apmēram 1500 metru augstumā virs jūras līmeņa. Austrumos no iztekas atrodas ūdensšķirtne starp Zambezi un Kongo baseiniem. Par ūdensšķirtni kalpo augstieņu josla ar diezgan stāvām ziemeļu un dienvidu nogāzēm, kas atrodas starp 11 un 12 grādu dienvidu platumiem. Šī josla diezgan skaidri atdala Lualabas upi no Zambezi. Abas upju sistēmas nav savienotas savā starpā.

Zambezi Zambijas ziemeļrietumos

Pēc tecēšanas dienvidrietumu virzienā apmēram 240 km garumā upe pagriežas uz dienvidiem, kur tajā ietek daudz upju. Upes platums palielinās no 100 līdz 350 metriem. Pirmā lielā pieteka - Kabompo - Zambijas ziemeļdaļā. Tikai nedaudz lejpus tās upē ietek tās labā krasta pieteka Langvebangu. Pamazām savanna upes krastos nomainās uz krūmājiem.

No 1500 m augstuma pie iztekas 350 km garumā upe krīt līdz 1100 m augstumam. Tālāk līdz pat Viktorijas ūdenskritumam upes līmenis mainās maz, tikai par 180 metriem. 30 km lejpus Langvebangu ietekas apkārtne kļūst līdzena, lietus sezonā tā lielā mērā var applūst. 80 kilometrus tālāk upē ietek Luandžinga, kas ar savām pietekām labi drenē lielu teritoriju rietumos. Augšpus tai upei no austrumu puses pievienojas arī Luenas upe.

Pēc Lilui pilsētas upe pagriežas uz dienvidaustrumiem. No austrumiem tajā turpina ietecēt daudzas mazas pietekas, bet tikmēr rietumos 240 km garumā līdz Kvando ietekai tai nav nevienas pietekas. Pēc Ngambes ūdenskrituma upe nelielu gabalu tek pa Namībijas teritoriju. Pēc Kvando ietekas upe tek austrumu virzienā. Tās straumes ātrums palēninās, upe tā tek, līdz sasniedz lielu pārrāvumu, kur atrodas Viktorijas ūdenskritums.

Viktorijas ūdenskritumu uzskata par robežu starp Zambezi augšteci un vidusteci. Lejpus tā upe turpina tecēt austrumu virzienā vēl apmēram 200 km garumā starp 200 - 250 m augstiem pauguriem, izgraužot 20 - 60 m augstas perpendikulāras bazalta sienas.

Tālāk upe ietek Karibas ūdenskrātuvē, kas izveidota 1959. gadā pēc Karibas HES izveides. Šī ūdenskrātuve ir viens no lielākajiem mākslīgajiem ezeriem pasaulē, bet Karibas HES nodrošina ar elektroenerģiju lielu daļu Zambijas un Zimbabves.

Pēc Karibas ūdenskrātuves upē ietek vēl divas lielas kreisā krasta pietekas - Luangva un Kafue. Luangvas ietekas vietā Zambezi sāk tecēt Mozambikas teritorijā.

Upes vidustece beidzas, kad tā ietek Kahora Basas ūdenskrātuvē, kas izveidota 1974. gadā pēc Kahora Basas HES celtniecības.

Zambezi deltas satelītuzņēmums

650 km garumā no Kahora Basas ūdenskrātuves līdz Indijas okeānam upe ir kuģojama, tomēr sausās sezonas laikā upē ir daudz sēkļu. Tas ir tāpēc, ka upei šeit ir plaša ieleja, tā tek pa līdzenumu. Upes platums ir no 5 līdz 8 kilometriem, tomēr 320 km no ietekas, Lupata aizā tā tek kanjonā, kas norobežots ar augstiem pauguriem. Tur upe ir tikai 200 m plata. Citur upes gultne ir smilšaina. Atsevišķos periodos, it īpaši lietus sezonā, dažas upes pietekas apvienojas vienā platā un ātrā ūdenstecē.

Apmēram 160 km attālumā no ietekas Indijas okeānā Zambezi saņem ūdeņus no Šires upes, kas iztek no Njasa ezera. Tuvojoties Indijas okeānam, upe sadalās daudzos zaros un veido plašu deltu. Ir četri galvenie zari. Tajos visos ir ļoti daudz smilšu sanešu.

  1. Richard Beilfuss & David dos Santos: Patterns of Hydrological Change in the Zambezi Delta, Mozambique. Arhivēts 2008. gada 2. janvārī, Wayback Machine vietnē. Working Paper No 2 Program for the Sustainable Management of Cahora Bassa Dam and The Lower Zambezi Valley (2001).
  2. International Network of Basin Organisations/Office International de L'eau: Arhivēts 2009. gada 27. martā, Wayback Machine vietnē. "Développer les Compétences pour mieux Gérer l'Eau: Fleuves Transfrontaliers Africains: Bilan Global." (2002).

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]