Zeltači

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zeltači
Chrysops Meigen, 1803
Chrysops relictus mātīte
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Virskārta Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
Kārta Divspārņi (Diptera)
Apakškārta Mušveidīgie (Brachycera)
Dzimta Dunduru dzimta (Tabanidae)
Apakšdzimta Chrysopsinae
Ģints Zeltači (Chrysops)
Zeltači Vikikrātuvē

Zeltači (Chrysops) ir dunduru dzimtas (Tabanidae) ģints. Šīs grupas sugas var būt liellopu, zirgu un cilvēku kaitēkļi. No visām dunduru ģintīm zeltači ir visagresīvākie pret cilvēkiem.[1] Tās sastopamas visā pasaulē, izņemot Grenlandē un Islandē.[2]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zeltači ir vidēji lieli dunduri, 6—12 mm lieli,[3] tiem ir raksturīgas zeltaini vai zaļi mirdzošas acis,[4] to spārni ir raibi, ar tumšiem plankumiem, bet vēderiņš dzelteni plankumains.[3] Mātītēm ir nažiem līdzīgi mutes orgāni, ar kuriem tās pārgriež ādu, lai piekļūtu pie asinīm.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zeltači ir hidrobionti, kas sastopami mitrās vidēs: mitrās pļavās un mežos, un purvos. Mātītes sūc asinis, bet tēviņi barojas ar nektāru un ziedputekšņiem. Zeltāči visaktīvāk uzbrūk siltā un mitrā laikā, turklāt tie spēj pēc nosēšanās ļoti ātri uzsākt asiņu sūkšanu. Kodiens ir samērā sāpīgs, un iekošanas brīdī zeltači rētā ielaiž siekalas, kas var izraisīt alerģisku reakciju. Tā kā zeltači asinis sūc vairākas reizes, tie spēj pārnēsāt dažādas infekcijas slimības, piemēram, tularēmiju. Mātīte dēj spoži melnas olas, kas piestiprinātas nelielās kaudzītēs pie augiem ūdens tuvumā.

Kāpuri dzīvo piekrastes seklajos ūdeņos, dūņās, un barojas ar organiskajām vielām, citu kukaiņu kāpuriem, kūniņām, kā arī nelieliem kukaiņiem.[4][5][6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā sastopamas 6 sugas:[7][8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Divspārņi: Dunduri
  2. Chrysops, Diachlorus, and Tabanus spp. (Insecta: Diptera: Tabanidae)
  3. 3,0 3,1 Medical Entomology for Students
  4. 4,0 4,1 Milne, Lorus and Margery (1980). The Audubon Society Field Guide to North American Insects and Spiders. New York: Alfred A. Knopf. p. 651. ISBN 0-394-50763-0.
  5. Squitier, J. M. Deer Flies, Yellow Flies and Horse Flies,Chrysops,Diachlorus, andTabanusspp. (Insecta: Diptera: Tabanidae). — University of Florida. IFAS Extension
  6. Stubbs, A. and Drake, M. (2001). British Soldierflies and Their Allies: A Field Guide to the Larger British Brachycera. British Entomological & Natural History Society. p. 512 pp. ISBN 1-899935-04-5.
  7. Aina Karpa (2008). Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera). – Latvijas entomologs, 46: 4-43.
  8. Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]